Viņa gan piebilst, ka tieši pēdējos gados zemnieku vidū ir pieaugusi izpratne par nepieciešamību savus sējumus un īpašumus pdrošināt, līdz ar to teorētiski mazāk vajadzētu būt lauksaimniekiem, kuri šī gada plūdos ir cietuši zaudējumus, bet nevar saņemt kompensācijas.
„Pagājušajā gadā vairāki tūkstoši jau apdrošināja savus sējumus,” norādīja Helviga-Vītola. Iepriekšējos gados lauksaimnieki, kuri plūdu dēļ zaudēja sējumus, atguva pat pusi no saviem ieguldītajiem līdzekļiem.
Viņa sacīja, ka Lauku atbalsta dienestam šobrīd nav līdzekļu, lai atmaksātu zaudējumus, kas radušies plūdu dēļ. Ja kāds lauksaimnieks vēlas atgūt līdzekļus, kas zaudēti, applūstot sējumiem, tad viņš var vērsties valdībā, kuras rīcībā ir neparedzētiem gadījumiem paredzētie fonda līdzekļi.
Vēstīts, ka pavasara palos ir applūdušas teritorijas ap Daugavu un Ogri. Sarežģīta situācija sāk veidoties arī dažviet ap Gauju.
