Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai konkurss uz Brīvdabas muzeja direktora amatu noritējis korekti?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Rīga ir graustu lielpilsēta?»

Kultūršoks: «Neapvienoti sabiedriskie mediji var nesaņemt naudu ēkas celtniecībai»

«Kultūršoks»: Neapvienoti sabiedriskie mediji var nesaņemt naudu ēkas celtniecībai

Sabiedrisko mediju ēkas būvniecībai varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, kas paredzēti atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes. Nauda tiek prasīta brīdī, kad sabiedriskie mediji vēl nav apvienoti un nav pat zināms, kādi tie būs. Tas var izrādīties būtisks šķērslis finansējuma ieguvei, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”.

Pēdējās desmitgadēs ar zināmu regularitāti parādās ziņas, ka Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) nepietiek naudas satura nodrošināšanai, tehnoloģiju attīstībai, ēku uzturēšanai.

“Kad mēs gājām lūgto valsts budžetā finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Latvijas Televīzijas vajadzībām programmu izlaides kompleksam, tad mums politiķi ļoti pamatoti uzdeva jautājumu, kāpēc jūs gribat tagad investēt līdzekļus esošajā programmu izklaides kompleksā, kam ir sasaiste ar ēku. Jums tūlīt būs jauna ēka,” stāsta NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

“Pirmā doma, redzot šo iniciatīvu, bija atbalstoša. Beidzot NEPLP ir sācis domāt ilgtermiņā, nevis centies vadīt ikdienas darbu sabiedriskajos medijos. Bet tad ir jābūt no NEPLP puses šai detalizācijai. Saprotu, ka tā tiek veidota, bet par to vēl nav zināms nekas,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne.

Kādas ir LTV un LR vajadzības?

Latvijas Televīzija vadība uz jaunas ēkas piedāvājumu raugās pozitīvi.

“Protams, telpas nav avārijas stāvoklī, nav tā, ka mums telpas jāpamet tuvāko mēnešu laikā. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka vismaz Latvijas Televīzijas komplekss ir būvēts nu jau pirms 40 gadiem. Tajā laikā bija citas prasības. Tajā laikā bija cits cilvēku skaits. Attiecīgi mēs varam redzēt, ka pašreiz Latvijas Televīzijai nav vajadzīgs tik ļoti liels biroju telpu apjoms. Tajā pašā laikā mūsu prasības pret studiju izmēriem un aprīkojuma jau ir mainījušās. Mums ir vajadzīgs vairāk studiju. Mums ir nepieciešamas arī plašākas studijas ar labāku tehnisko nodrošinājumu. 40 gadu laikā daudz kas ir mainījies,” skaidro LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Savukārt Latvijas Radio ir vairāki nosacījumi attiecībā uz jaunu ēku.

“Latvijas Radio gadījumā ļoti, ļoti būtisks ir pirmās studijas liktenis, proti, tā ir skaņu ierakstu studija lieliem sastāviem. Un, jā, šī ir ļoti būtiska Latvijas Radio funkcija – veidot fonotēku. Saglabāt un veikt ierakstus nākamajām paaudzēm, un Latvijas Radio gadījumā tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Mums ir pateikts, ka šobrīd projektā (..) pirmajai studijai paredzēta nauda,” norāda Latvijas Radio valdes locekle Una Klapkalne.

Tāpat Latvijas Radio uzsver, ka darba operativitātei ir svarīga Latvijas Radio atrašanās Vecrīgā un Doma laukums tam ir ļoti izdevīga vieta. “Mums arī ir ziņas katru stundu nepārtraukti visas diennakts garumā. Līdz ar to mums ir ļoti, ļoti svarīga operativitāte. Līdz ar to būtībā vismaz kāda studija Vecrīgā mums vienalga būs nepieciešama,” uzsver Klapkalne.

NEPLP pieaicinātā eksperta aptuvenais novērtējums – jaunas sabiedrisko mediju ēkas celtniecībai nepieciešami 56 miljoni eiro. Apmēram tāda pati summa būtu nepieciešama, lai pārbūvētu Latvijas Televīzijas ēku mūsdienu vajadzībām un lai tajā izvietotu arī Latvijas Radio.

“Ir jāsaprot, ka Latvijas Radio arī ir savas vajadzības, kaut vai pēc studijas. (..) Kas, manuprāt, automātiski nozīmē kādu papildu telpu būvniecību televīzijā. Īpaši jāaprīko, ir jābūt aizskatuves nodrošināšanai un tā tālāk. Tas ir nopietns projekts, tā vienkārši piešķirt kvadrātmetrus nemaz nedrīkst,” norāda Priede.

Izvēlē starp esošās ēkas pārbūvi un jaunu ēku Latvijas Radio vadītāja atbalsta otro variantu. Ēkas celtniecību atbalsta arī Rožukalne, vienlaikus paužot bažas par procesu: “Vai prioritāte nav pati celtniecība, nevis labs grūdiens sabiedrisko mediju attīstībai?”

Vajadzīgi arī ieguldījumi tehnoloģijās

Kā pretargumenti apvienotās ēkas būvniecībai tiek minētas citas prioritātes – nepieciešamās investīcijas tehnoloģijās un mediju saturā.

“Protams, ka būtu ļoti jauki, ja mēs varētu šo Covid-19 naudu izmantot tikai un vienīgi tehnoloģijām, darbiniekiem un tādām lietām. No otras puses, ja mums būs šīs tehnoloģijas, mums vienalga jautājums par ēku paliks. Ja nav ēkas, tad atkal parādīsies jautājums, kāpēc jūs gribat ieguldīt tehnoloģijās vecā ēkās,” skaidro Kladerauska.

To, ka papildus jaunai ēkai vajadzēs arī ieguldījumus tehnoloģijās, apliecina Priede: “Protams, papildus nāk arī ieguldījumi tehnoloģiju izvietošanai ēkā. (..) Tie varētu būt, sākot ar pieciem miljoniem. 10% no aptuvenās ēkas vērtības.”

“Ja iedod māju, tad politiķiem var sākt likties tā – pagaidiet, kādai tehnikai jūs te vēl prasāt, jums tur ir liela nauda mājai. Un tad var gadīties, ka rodas problēmas ar tehnoloģiju nomaiņu. Tā kā man šķiet, tiem, kam pieder lemjamais vārdus, noteikti būtu jāuzstāj uz to, ka radio un televīzijas gadījumā ļoti svarīgs aspekts ir tieši tehnoloģijas un jauna digitālā tehnika,” uzsver bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.

Ko jauna ēka nozīmē mediju apvienošanai?

Iespēja pieprasīt līdzekļus jaunas sabiedrisko mediju ēkas celtniecībai iekritusi laikā, kad sabiedriskie mediji vēl nav apvienoti. Šī procesa priekšnosacījums ir jauns Sabiedrisko mediju likums, kura pieņemšana aizkavējusies Saeimā. Tagad tiek prognozēts, ka līdz gada beigām likumu varētu pieņemt.

Nākamais nepieciešamais solis – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jeb SEPLP izveide. Tās uzdevums būtu izstrādāt stratēģiju sabiedrisko mediju apvienošanai, kurā līdztekus satura nostādnēm acīmredzot būtu jāparedz vieta arī apvienotā medija kopīgai ēkai.

Pēkšņi pavērusies iespēja saņemt finansējumu ēkas būvniecībai šo secību apgriezusi otrādi. “Vispirms ir jāsaprot, kāds būs vienotais medijs vismaz kaut kādā konceptuālā līmenī. Un mēs ļoti labi saprotam, ka tam jābūt pakāpeniski. Bet, cik es zinu, iepriekš arī tieši finansējums bija šķērslis tam. Kaut kādas lietas nerealizējās. Šobrīd mums ir iespējas piesaistīt finansējumu, bet atkal tāda detalizēta projekta nav. Nav jau tā, ka mēs tūlīt to naudu saņemsim un tūlīt mēs kaut ko darīsim – celsim, būvēsim, jauksim. Tā nebūt nav, nē,” saka Kalderauska.

“Pats veids (..) izskatās slikti tāpēc, ka ļoti atgādina politisko panākumu stāstu, kas ir balstīts celtniecībā. No vienas puses, tiešām redzu, ka tā ir iespēja investēt sabiedriskajos medijos, bet, no otras puses, es redzu, ka tas nav bijis nopietns plāns. Un, ja ir iespējams tādā savā ziņā ačgārnākā veidā panākt labu rezultātu, tad, protams, var mēģināt un nav jāieciklējas uz kaut kādu pārbaudītu kārtību. Un es domāju, ka tas ir viens no variantiem,” saka Rožukalne.

“Latvijas Radio, protams, respektē vēlmi veidot vienotu sabiedrisko mediju. Un, protams, loģiska sastāvdaļa būtu arī vienota ēka vai vismaz skaidrība par to, kāda ir vienota infrastruktūra. Tajā pašā laikā Latvijas Radio gadījumā mēs nevaram piekrist tam, ka šis process ir tik sasteigts. Likums par sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nav vēl joprojām pieņemts, un nav arī koncepcijas par to, kā tad šis medijs izskatīsies,” saka Klapkalne.

Savukārt bijušais Latvijas Radio vadītājs uzskata, ka vajadzētu izmantot šo iespēju: “Es nepiekrītu tādiem ideālistiem, kuri saka – jaunais likums vēl nav pieņemts un tā nauda, kas pēkšņi parādījusies, (..) mēs to neņemam. To kāju durvīs ielikt vajadzētu gan.”

Kādas cerības saņemt finansējumu?

Finanšu ministrijā šonedēļ sāka strādāt darba grupa, kurai būs jāizvērtē visi Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegtie projekti. Kopējā ministriju pieprasītā summa sasniegusi 7,5 miljardus eiro. Tas ir teju četras reizes vairāk nekā Latvijai šajā instrumentā pieejamā summa. Garantētā finansējuma daļa būtu aptuveni 1,64 miljardi un mainīgā daļa 0,36 miljardi eiro.

Līdz oktobra beigām atlasītie projekti jāiesniedz apstiprināšanai valdībā, bet decembrī vai nākamā gada sākumā – Eiropas Komisijā.

Finanšu ministrijas sniegtajā skaidrojumā teikts, ka finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veikšanai, un šim kritērijam atbilst sabiedrisko mediju ēkas celtniecība kā daļa no mediju apvienošanas procesa. Taču vājais punkts var izrādīties kritērijs, kas pieprasa izstrādātu un apstiprinātu nozares stratēģiju.

“Cerības samazina projekta negatavība sabiedrisko mediju ēkai. Un, jā, tas jau ir ļoti nopietns, vājš punkts, lai pamatotu šo līdzekļu nepieciešamību. Lai gan, teiksim, konceptuāli, visticamāk, ir diezgan labi pamatojams, ka ir nepieciešami līdzekļi,” norāda Rožukalne.

“Es domāju, ka to naudu neiedos. Vai arī iedos mazāk. Mēs varam noslēgt derības, es domāju, ka tās izredzes nav pārāk lielas,” saka Kolāts.

KONTEKSTS:

Septembra vidū NEPLP paziņoja par ieceri pieteikties Covid-19 krīzes pārvarēšanai paredzētajam ES finansējumam apvienoto sabiedrisko mediju ēkai: esošās LTV ēkas atjaunošania jau jaunas būvniecībai Skanstes rajonā vai Zaķusalā.

NEPLP atzina, ka ideja par jaunas sabiedrisko mediju ēkas būvniecību tiek virzīta samērā strauji. Pret steigu iebilda Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Arī vairākas par nozari atbildīgās amatpersonas atzina, ka iecere ir sasteigta, vienlaikus uzsverot, ka ES nauda jāizmanto. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti