Viņa norādīja, ka cilvēkam, protams, ir tiesības slimot, taču jebkurā citā darbā šāda situācija nebūtu iespējama un uz slimības laiku būtu atrasts cilvēks, kas pilda pienākumus un ir atbildīgs par darbu, kaut vai uz laiku.
Kreituse sprieda, ka šajā situācijā premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”), kura pati pilda veselības ministres pienākumus un negrasās prasīt Circenes demisiju, ir pakļauta partijas spiedienam.
Kreituse arī veltīja kritiskus vārdus Straujumas valdībai kopumā, norādot, ka ne veselībā, ne izglītībā nav rasti risinājumu samilzušajām problēmām, valdība „mēģina ar visiem pa labam, pasmaidīt un novilkt līdz rudenim, kad būs jauna Saeima un valdība”.
Vienīgais, kas risinās, ir aizsardzības jomas finansējums, „bet, ja tā turpinās, jautājums, vai būs, ko aizsargāt”, sacīja Kreituse.
Jau ziņots, ka iepriekš Straujuma pieļāva - Circene pati varētu pamest amatu. Kuluāros izskanējis, ka par jauno ministri varētu kļūt līdzšinējā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Pirms tam gan Circene, kuras pienākumus viņas slimības laikā jau aptuveni divus mēnešus pilda premjerministre, paziņojusi, ka līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām „nav pamata runām par nepieciešamību atkāpties un jauna veselības ministra meklēšanai”.
Situāciju, kad premjerministre pilda veselības ministres pienākumus un daļēji arī tieslietu ministres pienākumus, par nepieņemamu nodevēja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa Circenes demisiju, un arī premjere atzina, ka Circenes komunikācija ar nozari nav bijusi vislabākajā līmenī, tai pašā laikā paužot, ka pašlaik ministres slimošanas laikā nebūtu ētiski prasīt viņas demisiju. Circenes demisijas pieprasījums skaidrots ar situācijas pasliktināšanos nozarē viņas darbības laikā kopš 2011.gada. Šajā laikā valsts izdevumi veselības aprūpei ir sarukuši no 3,5% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
