Par atbalstu Kariņa valdībai balsoja 11 no 16 frakcijas deputātiem, bet 4 deputāti bija pret. Savukārt viens no partijas līderiem Aldis Gobzems frakcijas sēdē un balsojumā nepiedalījās.
Pret balsoja Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Karina Sprūde, kas to solīja arī iepriekš. Saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju, pret balsoja arī Iveta Benhena-Bēkena. Viņa arī virzīja Kaimiņa kandidatūru, bet savu balsojumu komentēt atturējās.
“Mēs kā frakcija izvirzījām zināmus noteikumus, tie noteikumi tika izpildīti. Pēc tam mēs kā frakcija izvirzījām zināmas prasības attiecībā uz sadarbības līgumu. Sadarbības līgums ir mainīts, un šī valdība darbosies citādāk nekā visas iepriekšējās. Mēs izvirzījām zināmas prasības attiecībā uz deklarāciju. Prasības, ko mēs izvirzījām, ir ņemtas vērā. Līdz ar to lietu dabiskā kārtība ir, ka mēs darbosimies kā pilntiesīgi partneri šajā valdībā,” pēc frakcijas sēdes sacīja Zakatistovs.
Nemiro iepriekš tika virzīts Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatam. Tagad “KPV LV” šim amatam varētu deleģēt Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, liecina LTV neoficiālā informācija.
Ministra amatam ticis virzīts arī "KPV LV" valdes loceklis, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Politiķis savu kandidatūru gan amatam atsauca, jo tā nebija ar viņu saskaņota. Kaimiņš žurnālistiem neatklāja, kurš rosinājis virzīt viņu uz ministra posteni. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka Kaimiņu ministra amatam virzīja Benhena-Bēkena.
Piecas topošās koalīcijas partijas pabeidza darbu pie fiskālās disciplīnas līguma, sadarbības līguma un valdības deklarācijas, pirmdien vēl paredzēti pēdējie redakcionālie precizējumi, un pirmdienas pēcpusdienā premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) plāno iepazīstināt prezidentu Raimondu Vējoni ar topošās valdības sastāvu un darba plānu.
Balsojums par valdības apstiprināšanu paredzēts trešdien, 23. janvārī.
Kariņš iepriekš pirmdienas rītā atzina, ka bez ekonomikas ministra amata kandidāta viņš nebūtu gatavs virzīt valdību apstiprināšanai Saeimā.
Kariņa valdības veidošanā piedalās piecas no septiņām 13. Saeimā iekļuvušajām partijām, atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību un “Saskaņu”, un šādai koalīcijai būtu 66 no 100 Saeimas deputātu balsīm, taču jau četri no 16 “KPV LV” frakcijas deputātiem solīja nebalsot par Kariņa valdību.
Kariņš gan prognozēja, ka valdībai būs stabils vairākuma atbalsts. Viņš norādīja, ka rēķinās ar “KPV LV” frakcijas atbalstu par spīti dažu deputātu paziņojumiem nebalsot par valdību.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš pauda gatavību valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
