Notiek zemes planēšanas darbi 12 metru platā robežjoslā, un tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra, lai izbūvētu robežjoslu ar patruļceļiem un laipām. Tāpat jau ir izbūvēti četri tilti pār vairākām pierobežas upēm. Palielinoties atmežotajai teritorijai un pabeidzot infrastruktūras darbus, žoga izbūve paātrināsies piecas reizes – līdz vienam kilometram dienā.
Patlaban notiek zemes sagatavošanas darbi – celmu laušana, frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve. Tāpat saskaņā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras un "Latvijas Valsts mežu" iesniegto grafiku ir atmežoti 57 km no pirmajā posmā atmežojamajiem vairāk nekā 80 km.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 km garumā – līdz 2024. gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešā – Daugavas – posma tehniskās specifikācijas izstrāde.
Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!") pēc robežas apmeklēšanas uzsvēra, ka mūsdienīgi aprīkotā kontroles josla ar gandrīz četrus metrus augsto žogu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir svarīgs solis Latvijas iekšējās drošības, kā arī Latvijas un visas Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanai hibrīduzbrukuma apstākļos.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Juris Martukāns norādīja, ka pašlaik nav vērojama palielināta valsts robežu nelikumīgi šķērsojošu personu plūsma, tomēr robežsardze novērš 60–80 cilvēku mēģinājumus nedēļā neatļauti iekļūt Latvijā. Viņš piebilda, ka pastāvīgā žoga parametri ir veidoti, ievērojot optimālu līdzsvaru starp drošības vajadzībām un būvniecības izmaksām.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja, ka dara visu, lai darbi virzītos uz priekšu iespējami īsākos termiņos. "Ja vien ir paveikti visi priekšdarbi, tad žoga izbūves ātrums ir līdzvērtīgs tam, kā notiek citās valstīs, piemēram, Lietuvā," sacīja Griškevičs.
Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa piebilda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir robežjoslas uzmērīšana un atmežošana.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021. gada 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
