Ministrijas piedāvātajos Veterinārmedicīnas likuma grozījumos paredzēts, ka līdztekus privātajam sektoram, piemēram, veterinārajām klīnikām, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) būtu tiesības par samaksu čipot suņus.
KP norāda, ka šāda valsts iesaiste uzņēmējdarbībā un mākslīgas konkurences radīšana ar administratīvajiem līdzekļiem nav nepieciešama un pieļaujama, ja tirgū pastāv sīva konkurence un uzņēmēji ir spējīgi nodrošināt patērētāju vajadzības.
Tāpat KP kritizē, ka likuma grozījumos iztrūkst skaidra izklāsta un objektīvu aprēķinu iecerei PVD piedāvāto suņu čipošanas pakalpojumu piedāvāt aptuveni uz pusi lētāk, nekā to veic privātais sektors.
Likumprojektā nav norādīta informācija, kāpēc tirgus bez PVD iesaistes patērētājiem nespētu nodrošināt pakalpojuma pieejamību par tiem pieejamām cenām, norāda KP.
Izvērtējot grozījumu anotācijā sniegto informāciju, KP secina – PVD iesaistīšanās veterinārmedicīnas tirgū, piedāvājot suņu čipošanas maksas pakalpojumu, potenciāli radītu tirgus kropļojuma riskus un negatīvas sekas gan uzņēmējdarbības videi, gan arī ilgtermiņā patērētāju interesēm, tādējādi tā nav atbalstāma.
“Valsts vai pašvaldības iestādei nav jāiesaistās konkurences cīņā ar privātajiem uzņēmējiem. Ja mēs gribam, lai Latvijā būtu spēcīga uzņēmējdarbības vide, aicinu nedeformēt konkurenci ar nepārdomātiem administratīviem lēmumiem un darbībām. Ja nebūs konkurences, nebūs arī attīstības, un ilgtermiņā cietīsim mēs visi – gan patērētāji, gan uzņēmēji, gan paši administratīvo lēmumu pieņēmēji,” atzina KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Kā tika ziņots, valdība nolēma pārcelt termiņu obligātajai suņu čipošanai no šī gada 1.jūlija uz 2017.gada janvāri.
