KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.
Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.
Streļčenoka naidīgā vēršanās pret vairākiem biroja darbiniekiem, diskreditējot viņus publiski, izvirzot viņiem neizpildāmas prasības, lai tīši kavētu viņu tiešo uzdevumu izpildi un varētu saukt tos pie disciplināratbildības, nodara kaitējumu ne vien šīm individuālajām personām, bet izkropļo KNAB darbu kopumā. „Vēstuli parakstījušie KNAB nodaļu vadītāji vēlējās vērst uzmanību uz ilgstošo nesaskaņu iemesliem KNAB un to, ka šie iemesli traucē tiešo pienākumu izpildi arvien vairāk un vairāk, izjūtot dažādas kontraproduktīvas vai pat agresīvu pienākumu došanu no KNAB priekšnieka Streļčenoka puses. Mūsu aicinājums ir tām amatpersonām, kas ir tiesīgas izvērtēt KNAB priekšnieka darbību, ķerties pie lietas un izvērtēt lietu pēc būtības, jo šobrīd redzot daudzas darbības, par kurām cilvēki nevar iedomāties (..)" Latvijas Radio saka Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Pēdējo divu gadu laikā Streļčenoks ir tikai saasinājis situāciju, noraidot jebkurus racionāla dialoga piedāvājumus, viņš ir izskaudis visus koleģiālos lēmumu pieņemšanas institūtus, noraidījis jebkurus daudzajos iekšējos ziņojumos sniegtos rakstiskos skaidrojumus un risinājumu piedāvājumus, tādēļ nav citas izejas, kā atzīt, ka Streļčenoka turpmāka atrašanās biroja vadītāja amatā ne vien apdraud korupcijas novēršanas un apkarošanas mērķu sasniegšanu, bet arī paredzams, ka turpmāko tiesvedību rezultātā nodarīs valstij finansiālus zaudējumus.
"Atbalstot Streļčenoka darbību KNAB priekšnieka amatā, atbildīgās personas uzņemas atbildību par efektīvas pretkorupcijas politikas realizācijas pārtraukšanu, ko, zaudējot šīs jomas profesionāļus lielā skaitā, nebūs iespējams atjaunot vairāku gadu laikā," rakstīts vēstulē.
Oktobra beigās pēc savas vēlēšanās darbu birojā pametīs pieci profesionāli darbinieki. Streļčenoks, izmantojot savu disciplināro varu, ir jau atbrīvojies no vēl viena pieredzējuša darbinieka, šobrīd viņš mērķtiecīgi veic darbības, lai atbrīvotos no biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes, kas ar savu autoritāti, darbaspējām, mērķtiecību un vadītāja prasmēm ir pēdējais šķērslis, lai Streļčenoka subjektīvi tendētais administratīvais slogs sagrautu korupcijas apkarošanas funkcijas.
Ja līdz šim KNAB bija ieguvis autoritāti citu valstu tiesībsargājošo iestāžu vidū un starptautiskajās organizācijās, tad, pazaudējot vienīgo pārstāvi, kas iestādes augstākās vadības līmenī spēj pilnvērtīgi sazināties angļu valodā, cietīs Latvijas dalība OECD Pretkorupcijas darba grupā un biroja starptautiskās izmeklēšanas spējas.
Daudzi darbinieki norādījuši, ka viņi demotivējošās darba vides dēļ intensīvi meklē jaunu darbu. Katra pieredzējuša darbinieka aiziešana apdraud funkciju īstenošanu un samazina biroja kapacitāti.
Vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka gandrīz visi KNAB apkarošanas bloka darbinieki - 62 amatpersonas - ir augstu novērtējuši Strīķes profesionālismu, spēju saliedēt kolektīvu un ieguldījumu cīņā ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.
Subjektīvu apsvērumu dēļ Streļčenoks pret arvien lielāku biroja amatpersonu loku izturas naidīgi un agresīvi. Visbiežākā šādas agresijas sākotnējā izpausme ir pēkšņu, ar ilgtermiņa pienākumiem nesaistītu, bezmērķīgu uzdevumu došana, piemēram, paskaidrojumu vai nestandarta atskaišu vai citādi nosauktu aprakstu pieprasījumi ar īsiem izpildes termiņiem - parasti tās pašas dienas pēcpusdiena vai nākamās dienas rīts.
Šo darbību slēptais un patiesais mērķis ir darbinieku pazemošana un sodīšana, nevis noteikta likumā definēta mērķa sasniegšana jeb darba izpildes kvalitātes uzlabošana. Par to liecina tas, ka pēc pieprasījumu izpildes nav nekādas atgriezeniskās reakcijas, nenotiek nekādi uzlabojumi, bet pēc kāda laika tiek pieprasīti jauni dati, atskaites, paskaidrojumi citā griezumā, par citu laika periodu.
"Šāda rīcība ir mērķtiecīga destruktīva tirānija, kas izpaužas kā koncentrēšanās uz arvien jaunu kontroles paņēmienu ieviešanu, liekot lietā izdomu un priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas padomus, darbinieku šķirošana pēc subjektīviem kritērijiem, naidīga attieksme pret jebkuru, kas nepiekrīt Streļčenoka viedoklim vai lūdz paskaidrot, piemēram, viņa rīcību ar biroja finanšu līdzekļiem," rakstīts vēstulē.
Savu mērķu sasniegšanai Streļčenoks vēlējās izmantot biroja Iekšējās drošības nodaļu, kas atteicās pildīt prettiesiskus rīkojumus, tādēļ tika uzsākta vēršanās pret nodaļas darbiniekiem, neļaujot viņiem pildīt reglamentā noteiktās funkcijas, neiesaistot viņus disciplinārlietu izmeklēšanā un uzspiežot dienesta pārbaudēs rīkoties tikai viņam vēlamajā veidā.
Sniedzot atskaites sabiedrībai regulāri divas reizes gadā, visas KNAB struktūrvienības reizi pusgadā sniedz detalizētas atskaites saskaņā ar birojā apstiprināto atskaišu formu, reizi ceturksnī aprēķina rezultatīvos rādītājus, kā arī sniedz nepieciešamo papildus informāciju par korupcijas izplatības tendencēm valstī pārskata periodā.
