Rīta intervija

RD satiksmes departamenta pārstāvis Emīls Jakrins par t.s. "puteņa biļetēm" un Barona ielu

Rīta intervija

Zane Avotiņa par traģēdiju Dobelē

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis par augstskolu reorganizāciju

Ķīlis par augstskolu reorganizāciju: Būs asa cīņa par izdzīvošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai arī augstskolu reorganizācija ir nepieciešama, tomēr tā ir novēlota un tagad tā, iespējams, sākas brīdī, kad līdzšinējā augstskolu sistēma un to skaits acīmredzami vairs neatbilst pasniedzēju un studentu skaitam valstī, intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

"Es varu tikai teikt - "Es jau to teicu [kad agrāk biju ministrs un aicināju samazināt augstskolu skaitu]!"

Šis ir tas brīdis, kad viss sāk brukt. Pasākums sāk iet pa asiņainu ceļu," viņš raksturoja, iespējams, aizsākto augstskolu reorganizāciju un augstskolu potenciālo cīņu par izdzīvošanu tās laikā.

Viņaprāt, tagad augstskolu apvienošana, to pievienošana kādai citai mācību iestādei un cita veida pārveidošana notiks pēc "džungļu likumiem - kurš kuru". Tagad vairs nevar noslēpt faktu, ka studentu vienkārši pietrūkst, akcentēja bijušais ministrs, norādot, ka reorganizāciju nav pamata atlikt.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apsver iespēju pievienot Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei, kura gan norāda, ka tās rīcībā nav neviena dokumenta, kas apliecinātu potenciālās pārmaiņas. Iespējamā reorganizācija tiek pamatota gan ar nepieciešamību uzlabot studiju kvalitāti, gan prasmīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus.

Ķīlis gan pieļauj, ka šīs ziņas tomēr ievada IZM apņēmību konsolidēt augstskolas, par ko valdības līmenī runāja jau 2010. gadā. "Mums ir teju 60 augstskolas. (..) Es 2012.gada augustā teicu, ka būtu jābūt vislabāk 20 vai maksimums 30 augstskolām," atgādināja Ķīlis.

Taču viņš paredz, ka augstskolu pretdarbība reformām būs ļoti stipra - kaut vai tāpēc, ka augstskolu vadība nav ieinteresēta pārmaiņās.

Rektori saņem trīs četras reizes lielāku algu nekā ministrs, norādīja eksministrs. Tāpēc, ja viņiem nepiedāvās "kādu burkānu", kas izpaužas kā ievērojams finansējums, tad reorganizācijas procesā "var būt lielas kaislības". Viņš gan pats atzīst, ka lielas naudas Latvijai nav.

Tāpat augstskolas var kavēt reogranizāciju, izsakot neuzticību ministram, rīkojot protestus vai arī virzot debates Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kā arī birokratizēt konsolidāciju, tādējādi aizkavējot pārmaiņas gadiem ilgi. Līdz ar to, pakļaujoties augstskolu spiedienam, valdība potenciālo reorganizāciju atkal var atlikt uz gadiem. Tāpēc kritiski svarīgi ir izstrādāt reorganizācijas plānu jeb koncepciju. "Pats pasākums ir drusku par grandiozu, lai tas būtu bez koncepcijas, kas būtu izdiskutēta un izvērtēta," iesaka Ķīlis.

Tomēr, ja konsolidācija patiešām notiks, tad Ķīlis paredz, ka būs ļoti asa cīņa augstskolu un to vadītāju cīņa par izdzīvošanu. To būs interesanti vērot no malas, taču cīņa būs nepatīkama pašām augstskolām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti