Variks intervijā Latvijas Radio pauda, ka kūlas ugunsgrēki bieži vien izceļas neuzmanības dēļ - teritorijās gar autoceļiem tos izraisa no garāmbraucošām automašīnām izmesti degoši izsmēķi.
Galvenais iemesls, kādēļ pērnā zāle netiek pļauta, Varika vērtējumā ir tas, ka cilvēki to nevar atļauties, īpaši pensionāri. Arī lemjot par sodiem par nesakoptajām teritorijām, administratīvā komisija saskātrusies ar to, ka cilvēki nevar atļauties sakopt savu teritoriju.
Pagājušajā gadā Ķekavas novadā nav noformēts neviens protokols par kūlas dedzināšanu, bet ir 103 protokoli par teritoriju nesakopšanu, arī šogad par to ir uzsāktas jau 48 lietas.
Ugunsgrēku skaita pieaugumu Variks skaidro ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Viņa vadītajā Ķekavas novadā kūlu masveidā gan nededzinot, esot vien atsevišķi gadījumi. Ķekavas pašvaldības policija un vides dienests pavasarī aktīvi sekojot, lai zāle tiktu nopļauta, nevis nededzināta.
Jau ziņots, ka agrais pavasaris sagādā daudz darba ugunsdzēsējiem, šogad dzēsti jau aptuveni 1000 kūlas ugunsgrēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina pašvaldības vairāk iesaistīties cīņā ar ļaunprātīgajiem dedzinātājiem. Taču Latvijas Radio aptaujāto pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nezina, kā vēl var cīnīties ar šo postu.
Statistika liecina, ka ik gadu visvairāk dedzinātāju ir Latgales un Pierīgas reģionā. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina pašvaldības aktīvāk vērsties pret kūlas dedzinātājiem. Pilsētu pārvaldes atzīst, ka nezina, kā papildus cīnīties ar pērnās zāles dedzinātājiem, tas ik gadu jau tiekot darīts gan informatīvā, gan administratīvas sodīšanas veidā.
