Vispirms karogs tika nolaists, bet pēc tam, skanot valsts himnai, citu karogu mastā vilka Ēriks Vonda un Paulis Barons – divi 1988.gada Karoga grupas domubiedri. Tieši viņi kopā ar vairākiem citiem Tautas frontes dalībniekiem pirms 30 gadiem pirmo reizi padomju režīma laikā Svētā Gara tornī drosmīgi organizēja Latvijas valsts karoga pacelšanu.
Šis notikums aizvien ir dziļi personisks, atzina karoga grupas dalībnieks Ēriks Vonda.
“To, ka karogs plīvo, un lai viņam saules mūžs šinī tornī.
To es varu pateikt, lai mēs, latvieši, neaizmirstam, ka šeit viņš ir,” teica Vonda.
Lai iemūžinātu šīs dienas notikumu valsts simtgades vēsturē, visiem bija jāparakstās īpašā grāmatā. Un, kā vēlāk Latvijas Televīzijai atzina Tautas frontes līderis Daini Īvāns, pirms 30 gadiem līdz ar šī karoga uzvilkšanu Latvijas tauta kļuva neuzvarama un nostiprinājās pārliecība par to, ka valsts būs brīva.
“Šis karogs tomēr ir uzvaras zīme. Tā ir latviešu karavīru uzvaras zīme pār Bermontiādi un arī galu galā mūsu gara un karaspēka uzvaras zīme. Kā mācītājs teica, paceļot karogu, nebija jau nekā. Bija tikai nodibināta Tautas fronte. Mums nebija ne savas armijas, mums nebija ne ekonomiskās varas, ne arī politiskās varas,” uzsvēra Īvāns.
