Kariņš pauda pārliecību, ka trešdien Saeimā plānotajā balsojumā par valdības apstiprināšanu “būs stabils vairākums”.
Savukārt LTV “Rīta panorāmā” Kariņš atzina, ka balsojums par valdību nenotiks tikai tad, ja “KPV LV” neizvirzīs jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu, lai aizstātu Didzi Šmitu, kurš piektdien, 18. janvārī, negaidīti paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru.
Ja nav ministra amata kandidāta, “nevaru likt uz balsojumu”, jo tad “man nav pilnas valdības”, nevaram iet uz priekšu, atzina Kariņš.
Jaunu ministra amata kandidātu “KPV LV” plāno piedāvāt pirmdienas rītā.
Viņš pauda, ka šobrīd neredz nepieciešamību pēc revolūcijām, “pietiek mums, tauta jau daudz pieredzēja”. Valdības uzdevums būs ieviest kārtību, “mums likumi bieži vien ir labi, bet ieviešana klibo”, atzina Kariņš.
“Mēs koncentrēsimies, lai sakārtotu sistēmu, [..] lai tauta sāktu ticēt valdībai un Saeimai, ka tā nav pretinieks, bet kaut kas labs,” pauda Kariņš.
Viņš arī atzina, ka piecu partiju koalīcijā jebkurā ceturtdienā [Saeimas sēžu dienā] jebkurš “var noraut” valdību, bet, kamēr būs piecu partiju laba griba, valdība noturēsies.
Ja šī griba pazudīs, jebkurš no koalīcijas partneriem atradīs 101 iemeslu, lai valdību norautu, bet “es tikai uzdotu jautājumu – ko tad”, sacīja Kariņš.
Viņš no valdības gāšanas nebaidās un ir gatavs vadīt šo valdību. Viens no pirmajiem darbiem būs budžeta izstrādāšana, bet Kariņš atgādināja, ka šogad valdība “nenodarbosies ar jaunradi”, nebūs ne jaunu nodokļu, ne jauna budžeta deficīta, valdība izpildīs iepriekšējos solījumus, kas jāfinansē, “tam naudu atradīsim’, un jaunas iniciatīvas un mūsu jauna politika atspoguļosies no 2020. gada”.
Kariņš skaidroja, ka koalīcijas partneri rēķinās ar ekonomikas izaugsmi, pateicoties kurai varēs pakāpeniski atvēlēt papildu finansējumu jaunām iniciatīvām. To nevar izdarīt vienā gadā, bet, ja zina, ko vēlas sasniegt, un izdomā, kā to izdarīt, pakāpeniski var atrast tam finansējumu un sasniegt mērķus soli pa solim.
Kariņš piekrita, ka Latvijas ekonomika ir atkarīga no notikumiem pasaulē, “Brexit” iznākuma, ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdiem, kuru iznākumu nevar paredzēt, bet var “sakārtot savu sētu un savu dārzu, tas ir tas, ko mēs darīsim”.
Valdības galvenās prioritātes būs finanšu sektora sakārtošana; tiesiskums un cīņa ar korupciju un ēnu ekonomiku; konsekventa izglītības reformas īstenošana; obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK likvidēšana; veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem; administratīvi teritoriālā reforma un demogrāfijas problēmu risināšana.
Tie nebūs vienīgie darbi, bet uz šiem septiņiem punktiem būs galvenie uzsvari, norādīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Kariņa valdības veidošanā piedalās piecas no septiņām 13. Saeimā iekļuvušajām partijām, atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību un “Saskaņu”, un šādai koalīcijai būtu 66 no 100 Saeimas deputātu balsīm, taču jau 3 no 16 “KPV LV” frakcijas deputātiem solīja nebalsot par Kariņa valdību.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš pauda gatavību valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
