Kariņš otrdien ar Trudo Latvijā pārrunāja drošības situāciju Eiropā, nepieciešamību sabiedrotajiem atbalstīt Ukrainu un turpināt stiprināt NATO Austrumu flangu ilgtermiņā, kā arī Latvijas–Kanādas divpusējo sadarbību un tās paplašināšanas iespējas.
Abas puses bija vienisprātis, ka jāturpina visa veida atbalsta sniegšana Ukrainai un starptautiskā spiediena palielināšana uz Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko režīmiem, lai panāktu kara pārtraukšanu Ukrainā.
Kariņš uzsvēra transatlantiskās sadarbības lielo nozīmi, norādot, ka sabiedroto vienotībai ir izšķiroša nozīme drošības situācijas uzlabošanā Eiropā.
Tāpat Kariņš atzīmēja, ka būtiski ir turpināt koordinētu sankciju ieviešanu pret Putina režīmu, panākot tā starptautisku izolāciju.
Vienlaikus Kariņš sarunā ar Kanādas premjerministru pauda pateicību par Kanādas nozīmīgo atbalstu NATO Austrumu flanga stiprināšanā, īpaši karavīru klātbūtni Latvijā, vadot NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu.
Tāpat puses pārrunāja Latvijas–Kanādas divpusējo sadarbību un tās paplašināšanas iespējas. K. Kariņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības paplašināšanā, piemēram, telekomunikāciju jomā.
Arī Valsts prezidents Egils Levits otrdien Rīgas pilī tikās ar Trudo. Valsts vīri uzsvēra NATO Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam.
Levits un Trudo pauda vienotu nostāju par to, ka atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā.
Tāpat puses bija vienisprātis par to, ka jāturpina politisks, ekonomisks un militārs atbalsts Ukrainai. Prezidenta un Trudo tikšanās laikā uzmanība tika veltīta arī cīņai ar dezinformāciju.
Kanādas premjerministrs un Kariņš tikās arī ar pārējo Baltijas valstu valdību vadītājām. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte šajā sarunā piedalījās videokonferences formātā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Eiropā, atbalsts Ukrainai un nepieciešamība turpināt NATO Austrumu flanga stiprināšanu ilgtermiņā.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus. NATO īstenos "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis. Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Paredzēts, ka uz Latviju dosies 100 Kanādas karavīru, kā arī militārā tehnika. Arī ASV paziņojušas par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
