Kariņa uzdevumā steidzami vērtēs papildu pasākumu nepieciešamību «Covid-19» ierobežošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir izdevis rezolūciju, ar kuru veselības ministrei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/Par!") un tieslietu ministram Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) ir uzdots steidzami iesniegt valdībā izvērtējumu par nepieciešamību noteikt papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" ierobežošanai.

Tas ļautu skaidri noteikt pienākumus un atbildību ikvienam sabiedrības loceklim par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

 "Sabiedrības kopējās veselības vārdā ir jābūt skaidriem nosacījumiem un pienākumiem personām, kuras nonākušas saskarsmē ar koronavīrusu, un atbildībai, ja tiek pārkāpti epidemioloģiskās drošības pasākumi šīs slimības izplatības ierobežošanai.

Esmu uzdevis veselības un tieslietu ministriem steidzami izvērtēt nepieciešamību sagatavot atbilstošu valdības rīkojumu," uzsvēra Kariņš.

Izvērtējums valdībā ir jāiesniedz piecu darba dienu laikā.

Sabajevs atgādina, ka pirmdien, 9. martā, Krīzes vadības padomes sēdē tika uzsvērta katra cilvēka individuālā atbildība ievērot atbildīgo dienestu rekomendācijas, kā arī pieņemti vairāki lēmumi slimības izplatības turpmākai ierobežošanai.

Veselības ministre Viņķele arī informēja, ka Labklājības, Finanšu un Veselības ministrijas kopā vērtēs, vai karantīnas gadījumos, kad cilvēki nav saslimuši, bet viņu izolēšana uz 14 dienām nepieciešama sabiedrības interesēs, slimības lapas varētu apmaksāt no sociālā budžeta, lai palīdzētu uzņēmējiem.

Savukārt gadījumos, kad cilvēki atgriezušies no valstīm, kuras nav uzskatītas par īpaši augsta riska zonām, darbadevējs var vienoties ar darbinieku par karantīnu, ja tā ir apmaksāta dīkstāve. Jebkurš samērīgs un saprātīgs lēmums, kas attālina no vīrusa izplatīšanās, ir atbalstāms, norādīja ministre.

Viņa atgādināja, ka šobrīd valsts pozīcija gan ir skaidra un gaiša – neceļot uz riska zonām.

Savukārt premjers norādīja, ka Latvijas sabiedrībā 98% cilvēku veselais saprāts ļoti labi darbojas, ko pierāda gan tūrisma aģentūru un “airBaltic” negatīvie rezultāti šobrīd, jo cilvēki atturas no ceļošanas, tā ir atbildīga rīcība, kurai ir ekonomiskās sekas, bet tās ir otrajā plānā.

"Diemžēl ir, iespējams, indivīdi, kuri neizjūt šo atbildību par saviem līdzcilvēkiem," sacīja Kariņš. Bet veselības ministre Viņķele izteicās: "Cilvēks, izvēloties aizbraukt un apzinoties risku, neapliecina, cik viņš ir veikls un manīgs, viņš vienkārši apliecina, ka viņam ir absolūti vienalga." 

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") pieļāva, ka iedzīvotājiem, kuri par spīti brīdinājumam tomēr būs devušies uz slimības skartajām valstīm, karantīnas gadījumā darba nespējas lapu varētu neapmaksāt.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kariņš arī uzdevis finanšu, ekonomikas, satiksmes un zemkopības ministriem steidzami, 5 darba dienu laikā, iesniegt vērtējumu par koronavīrusa izplatības ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tāpat Kariņš ar Latvijas Bankas prezidentu un ministriem spriedīs par atbalsta iespējām uzņēmējiem.

KONTEKSTS:

Latvijā reģistrēti kopumā astoņi "Covid-19" saslimšanas gadījumi, no tiem divi pēdējās diennakts laikā. Pirmajā gadījumā "Covid-19" konstatēts sievietei, kura neilgi pirms tam kopā ar ģimeni atgriezusies no ceļojuma Ziemeļitālijā. Savukārt pārējie septiņi saslimušie ir no tūristu grupas, kas no Červinjas kalnu kūrorta Itālijas ziemeļos Latvijā atgriezās pagājušajā sestdienā, 7. martā, ar reisu Milāna-Rīga (numurs BT-630).

Kopumā šajā reisā lidoja 39 pasažieri. 25 pasažieri bija no Latvijas, pārējie – no citām valstīm. Visus 25 pasažierus no Latvijas SPKC epidemiologi atzina par tuvām kontaktpersonām, kam būtu jāievēro "mājas karantīna", jo reiss nebija pilns un sēdvietas lidmašīnā tika mainītas. SPKC iepriekš neizslēdza, ka ar "Covid-19" varētu saslimt citi tūristi no šīs grupas.

Par vīrusa smagi skartām teritorijām vēl joprojām tiek uzskatītas sešas valstis – Japāna, Koreja, Ķīna, Itālija, Irāna un Singapūra. Latvijas amatpersonas arvien uzstājīgāk aicina uz šīm valstīm pagaidām nedoties. Tāpat aicina izvērtēt nepieciešamību apmeklēt vēl 17 ne tik smagi skartas valstis, starp kurām ir virkne Eiropas valstu – Vācija, Francija, Spānija, Nīderlande un citas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti