Daudzstāvu namu iemītniekiem Kandavā apkures tarifs līdz šim bijis visai dažāds, jo siltumu piegādājušas trīs centralizētās katlu mājas un aptuveni desmit lokālās apkures sistēmas.
Kandavniece Daina stāstīja, ka viņu mājā apkure bija lētāka nekā citur, “jo mēs uz vienu katlu māju bijām vairākas mājas, citur bija dārgāk”. “Tagad mums izlīdzināja, un būs mazliet dārgāk,” stāstīja Daina.
Līdz ar jaunās trases izveidi un biomasas katlu mājas būvniecību pilsētā tiek veidota vienota apkures sistēma, kurā 13 kurinātājus nomainīs viens katlu mājas uzraugs.
Jaunā katlu māja ir pilnībā automatizēta, turklāt līgums ar šķeldas piegādātāju paredzot samaksu veikt nevis par beramkubiem, bet par no tiem saražotajām megavatstundām.
“Mēs nofiksējam ar piegādātāju skaitītāja rādītāju, kas nāk ārā no krāsns, un tālāk cik daudz enerģiju viņš piegādā, tik daudz mēs arī viņam samaksājam. Līdz ar to viņš ir stimulēts mums piegādāt pēc iespējas labāku, augstvērtīgāku šķeldas materiālu,” skaidroja SIA''KKP'' valdes priekšsēdētājs Jānis Zandbergs.
Tā kā neesot īsti zināms, cik daudz siltuma kandavnieki patērē, šai apkures sezonai aprēķināts un apstiprināts tā saucamais izlīdzinātais tarifs 59,33 eiro par megavatstundu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dārgāk tas būšot tikai vienai māju grupai, bet pārējiem jau šoziem jaunā sistēma ļaušot ietaupīt.
Lai 2, 2 miljonus lielais aizņēmums Valsts kasē tiktu izmantots vēl efektīvāk, tiekot domāts arī par sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām.
“Mums tas apjoms ko mēs plānojam, ir nedaudz virs 5000 megavatstundu gadā, taču, apvienojoties kopā ar tuvākajām pašvaldībām siltuma ražotājām, mēs varam izveidot ļoti nozīmīgu šķeldas pircēju, kas tālāk var attiecīgi sākt spēlēt jau biržā,” sacīja Jānis Zandbergs.
Tāpat tiekot domāts arī par karstā ūdens piegādes atjaunošanu. Par to gan būšot jālemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem, jo daudzviet vecās sistēmas esot jau demontētas.