"Mums ir pieredze darbā ar cilvēkiem, kas ir bēgļi un kam ir alternatīvais statuss, pieredze ir aptuveni 10 cilvēku gadā…," Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne stāsta, ka, no vienas puses, darbs ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu aģentūras darbā nav nekāds jaunums, taču, no otras puses – sagaidāmais klientu skaits ir krietni lielāks. Tāpēc paredzams, ka viņiem būs jāvelta viņiem vairāk laika, lai palīdzētu integrēties.
Piektdien notikušajās apmācībās, kuras apmeklēja gan NVA, gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki, izskanēja daudz jautājumu. Tie bija gan par kultūru atšķirībām, gan arī par nodarbinātības jomu un izglītību. Pieredzē ar iestāžu darbiniekiem dalījās biedrība "Patvērums ''Drošā māja''", kuras pārstāvji arī skaidroja patvēruma sistēmu Latvijā. Viens no sasāpējušiem jautājumiem, par ko runāja iestāžu darbinieki, saistās ar kvalifikācijas atzīšanu.
"Kādā veidā izvērtēt cilvēka reālās prasmes, jo bieži vien dodoties prom no savas valsts, īpaši, ja ir karadarbība, izglītības dokumenti netiek paņemti līdzi, un tad ir jāsaprot, kā atzīt šīs prasmes.
Par to tagad rūpi tur Izglītības ministrija," stāsta biedrības vadītāja Sandra Zalcmane.
Pagaidām te vēl nevar runāt par risinājumu, atzīst NVA vadītāja Inese Kalvāne:
"Tas būs liels jautājums, kā mēs varēsim pārliecināties, ka cilvēkam būs iegūta kvalifikācija, teiksim, augstāka līmeņa kvalifikācija. Nodarbinātības valsts aģentūra nekādā gadījumā nav kompetentā institūcija šajā jautājumā, un šeit mums vēl jādomā sadarbībā ar Izglītības ministriju, kā pārbaudīsim un kā sertificēsim cilvēkus, ja būs pārliecība, ka šī kvalifikācija ir. Jo, protams, ka, strādājot kvalificētu darbu, cilvēks var sevi un savus ģimenes locekļus labāk nodrošināt," teica Kalvāne.
Kamēr nav piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, patvēruma meklētāji strādāt nevar. Izņēmuma gadījumi ir tikai tad, ja iesnieguma izskatīšana ir ilgāka par deviņiem mēnešiem. Taču, kamēr viņi atrodas patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki", NVA darbinieki decembrī sāktā pilotprojektā pie viņiem ierodas paši – lai sniegtu nelielu ieskatu par nodarbinātību Latvijā.
"Lai zinātu, kur nākt, kādas ir algas, kādas ir iespējas, kas ir pieprasīts, kas nav, lai cilvēks var orientēties, kas viņu gaida. Pēc tam, kad ir statuss, dodas uz NVA, un tad ir paredzēts, ka strādā diezgan individualizēti, piesaistīti karjeras konsultanti, visi esošie speciālisti, kopā skatās, kāda ir pieredze, kas ir vajadzīgs, visdrīzākais sākums ir valsts valodas apmācības," klāsta Labklājības ministrijas pārstāve Linda Pauga.
Taču no nākamā gada Labklājības ministrija darbā ar patvēruma meklētājiem "Muceniekos" piesaistīs sociālo darbinieku un sociālo mentoru. Labklājības ministrijas pārstāve Pauga saka – mērķis ir patvēruma meklētājiem izstrādāt plānu, kas jādara, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas sabiedrībā.
"Mentors ir tieši tas cilvēks, kas pats nav profesionālis darba jautājumos vai citos, bet palīdzēs loģistiku saprast, parādīs, kur ir bankas, kur var nopirkt e-talonu, tādas absolūti praktiskas lietas," stāsta ministrijas pārstāve.
Tāpat arī sociālais mentors kopā ar tulku dosies līdzi uz NVA, skolu vai slimnīcu, ja nepieciešams. Paredzēts, ka būs viens sociālais mentors uz 20 cilvēkiem, tajā skaitā ģimenes locekļiem, mentorus piesaistīs projektā, un, visticamāk, tos nodrošinās nevalstiskais sektors.
Jau ziņots, ka Muceniekos "Patvērums „Drošā māja"'' sācis mācību programmu – ievadkursu par Latviju patvēruma meklētājiem, un tur arī Latviešu valodas aģentūra organizē trīs mēnešus ilgas valsts valodas apmācības. Taču, kad būs iegūts bēgļa vai alternatīvais statuss, NVA nodrošinās bēgļiem valsts valodas apguvi, katram būs apmācība vairākos līmeņos.
