Savu laiku nokalpojuši pie plīts kādā virtuvē, gāzes baloni pie Jura Cera improvizētās darbnīcas gaida savu kārtu, lai tie pārtaptu mūzikas instrumentā.
Ideja par to, ka gāzes balons varētu pārtapt mūzikas instrumentā, rasta internetā, turpat arī pētīta dažāda pieredze un, protams, daudz eksperimentēts.
Zvangu meistara dzīves biedre Ieva stāsta, ka idejas īstenošana nav bijusi viegla: "Viņš pirmo uztaisīja, tad bija kaut kāda lielāka pauzīte, tad mēģināja, mēģināja, uztaisījām savu veikaliņu, tad viņš sāka likt tur tās zvangas un, kad redzēja, ka tā lieta aiziet, tad viss sākās."
Sākumā interese par šo mūzikas instrumentu vairāk bijusi no Amerikas un Vācijas, pašu mājās par to vairāk gan bijis izbrīns. Tagad zvangas kļūst populārākas arī Latvijā. Par tām interesējas pirtnieki, cilvēki, kas nodarbojas ar jogu, un arī bērni.
"Kā es vienmēr saku, kāpēc cilvēki pērk ģitāras, viņi nav ne mūziķi, viņi ar mūziku nenodarbojas, bet viņiem mājās tā ģitāra ir un viņi pa reizei spēlē, tur iemācās akordus un kaut ko dara, šo iemācīties ir vēl vienkāršāk," stāsta Cers.
Taujāts, cik tad šo instrumentu jau ir tapis, Juris atzīst, ka vairs pat neskaita, bet krietni pāri simtam būšot.
"Tas būtībā ir krāms, kad [tas balons] beidzis savu darbu pie gāzes plīts vai kādā ražotnē, kur ir bijis, viņš pārtop kaut kādā skaistā lietā," saka zvangu meistars.
Juris un Ieva abi ir lauku jaunieši, kuri ir pabaudījuši arī pilsētas dzīvi, tagad atzīst, ka arī laukos var atrast interesantas nodarbes, lai paliktu te un dzīvotu. Abi uzsver, ka ir ļoti daudz jādomā un jābūt radošam.
Taujāti par nākotnes iecerēm, „Pigoru darbnīcas” saimnieki atzīst - ideju esot daudz, tikai vispirms jāizbūvē nopietna darbnīca, kur tās realizēt.
