Jaunais sabiedrisko mediju likums: finansējuma jautājums neatrisināts, jauna padome un leģitīma ietekme

Šobrīd Saeimā aizvien skaidrākas aprises guvis jaunais sabiedrisko mediju un to pārvaldības likums. Par to jau drīzumā varētu balsot otrajā lasījumā. Ko paredz jaunais likums un par ko saglabājas bažas: sabiedrisko mediju finansējuma jautājums aizvien neatrisināts, top jauna padome ar trim locekļiem, ietekme uz sabiedriskajiem medijiem.

Jaunais sabiedrisko mediju likums: finansējuma jautājums neatrisināts, jauna padome un leģitīma ietekmeAnnija Petrova

    Jaunā sabiedrisko mediju un to pārvaldības likuma pamatā ir divi jautājumi: uzlabot Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī veidot atbilstoša un prognozējama finansējuma modeli.

    Paredzēts veidot jaunu, tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi. Tā pārņemtu sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Šādi iecerēts novērst interešu konfliktu pašreizējās padomes uzdevumos, vienlaikus gan regulējot elektronisko mediju nozari, gan pārraugot sabiedriskos medijus. Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/ Par!" stāsta, - jaunā – tikai par sabiedriskajiem medijiem atbildīgā padome – paredzēta trīs cilvēku sastāvā, "kur vienu izvirza Saeima, vienu prezidents un viens ir no pilsoniskās sabiedrības,” norāda Tērauda.

    Savukārt finansējuma jautājums gan nav atrisināts, atzīst Tērauda. Piemēram, Kultūras ministrija piedāvāja noteikt LTV un Latvijas Radio finansējumu kā procentu no iekšzemes kopprodukta, kas atbilstu Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansēšanas līmenim. Tomēr deputāti lēma atstāt pašreizējo kārtību, kas paredz ikgadēju cīņu par budžetu.

    „Šobrīd politiskās partijas nav gatavas atbalstīt tādus likuma pantus, kas iezīmētu naudu ārpus budžeta procesa. Mēs redzējām visi, kas notiek ar mediķiem solīto, ar iezīmētiem procentiem citos likumos, un no šīs prakses visi grib atteikties. Tāpēc ielikt jaunu šādu klauzulu nebija politiski iespējams nevienam,” skaidro Tērauda.

    Tērauda gan norāda, ka nākotnē risinājums ir vajadzīgs. Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka pašreizējais modelis ir nepieņemams. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija arī norāda, ka nav pasperts ne solis, lai sabiedriskajiem medijiem būtu prognozējams un adekvāts finansējums.

    Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs uzsver, - ja ministrijas priekšlikumu neatbalsta, jāmeklē cits veids, kā nodrošināt atbilstošu finansējumu.

    „Vai tā ir piesaiste kādām citām nodevām, nodokļiem, vai arī saglabājot esošo kārtību, nodrošinot lielāku paredzamību un lielāku pieejamo finansējumu,” stāsta Pļešakovs.

    Prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte secina, ka Saeimas komisija šobrīd problēmu nevarēja atrisināt un par finansējuma jautājumu jāspriež plašāk Saeimas un valdības līmenī.

    „Premjeram ir jāsasauc vairāki ministri un jāķeras pie diskusijām kopā ar Finanšu ministriju, Kultūras ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) par to, kāds nākotnē varētu būt šis finansējuma modelis, tieši ņemot vērā Eiropas dažādu valstu praksi. (..) Prezidents ir uzsvēris, ka tā ir prioritāšu prioritāte. Mēs nedrīkstam ļaut šim jautājumam kaut kur nozaudēties,” skaidro Ēlerte.

    Vairāki prezidenta priekšlikumi jaunajam likumam raisījuši arī diskusijas. Piemēram, jautājums par leģitīmu ietekmi uz sabiedriskajiem medijiem. 

    „Pants runā par ietekmi uz sabiedriskajiem medijiem. Tātad sabiedriskajiem medijiem ir jābūt brīviem no jebkādas politiskas, ekonomiskas un interešu grupu ietekmes. Jaunākajā redakcijā - no „neleģitīmas” ietekmes. Tas, protams, rada jautājumu, kas ir leģitīma ietekme tādā gadījumā,” norāda LTV Programmu direktore Rita Ruduša.

    Prezidenta padomniece Ēlerte uzskata, ka leģitīma ietekme ir viens un tas pats, kas kritika, un demokrātiskā valstī neviens nav ārpus kritikas.

    Viņa min piemēru, ka leģitīma ietekme var būt jebkura pilsoņa kritika par sabiedrisko mediju darbu.

    LTV pārstāve Ruduša nepiekrīt, ka ietekme un kritika ir viens un tas pats jēdziens. Arī Latvijas Radio Juridiskās daļas vadītāja Sandra Ķirse norāda, ka leģitīma ietekme ir plašāka par kritiku.

    „Medijs pēc būtības nav ietekmējams, un šī ietekme ir saprotama tikai ar vienu – nevienam nav tiesību kaut kādā veidā panākt sev labvēlīgu saturu. Viss, punkts. Viss pārējais par to, ka šis nebija pietiekami objektīvi, pietiekami daudzveidīgi vai jūs neatspoguļojāt pietiekami dziļi un kvalitatīvi – tie ir kvalitātes vadības procesi, pie kuriem nenoliedzami mums ir jāstrādā diendienā,” uzskata Ķirse.

    Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā uzsver, ka ir atvērti kritikai un to dažādi veicina.

    Neizpratni radījis arī veids, kā prezidenta priekšlikums atbalstīts. Proti, vispirms Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisija to noraidījusi. Taču pēc izbraukuma vizītes pie prezidenta, kur runāts arī par jauno likumu, vairums Cilvēktiesību komisijas deputātu rosinājumu atbalstīja. Tā pie frakcijām nepiederošais komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš komisijas sēdē komentēja situāciju - „kaut kā Levita kungam sanāca izstāstīt vārda „leģitīms”, „neleģitīms” patieso nozīmi.”

    Tomēr, piemēram, opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs kritizēja vārda „neleģitīms” iekļaušanu attiecībā uz sabiedrisko mediju brīvību no ietekmes.

    „Baidos, ka mēs šeit atvērsim Pandoras lādi, jo kas ir leģitīms un kas ir neleģitīms, es dzirdēju tikai piemērus, es nedzirdēju definīcijas. Tātad - kas galu galā lems, vai šī ietekme ir leģitīma vai ne? Tiesas? Cik ilgi tas var vilkties? Domāju, ka šeit doma ir pilnīgi skaidra un nevajadzētu sarežģīt šīs lietas,” uzsvēra Cilevičs.

    „Mūsuprāt, šis paver ļoti, ļoti plašas iespējas interpretācijām un potenciāli apdraud sabiedrisko mediju neatkarību,” norāda Ruduša.

    „Es domāju, ka nākotnē improvizācija par šo tēmu būs vienkārši ļoti smagnēja un patiesībā nevajadzīga,” uzskata Ķirse.

    Vēl viens diskutabls jautājums skar sabiedrisko mediju galveno redaktoru. Iepriekš plānoja, ka galveno par saturu atbildīgo cilvēku apstiprinās medija valde. Taču tagad atbalstu guvis prezidenta priekšlikums – galveno redaktoru virzītu valde, taču apstiprinātu sabiedrisko mediju padome, skaidro prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte.

    „Tas nozīmē stiprināt galvenā redaktora neatkarību no valdes. Pēc būtības ar šo pateiktu, cik nozīmīga ir šī galvenā redaktora loma,” norāda Ēlerte.

    Riskus šādam modelim saskata, piemēram, LTV. Rita Ruduša norāda, ka šādā procedūrā, kur galveno redaktoru apstiprina padome, satura veidotājiem var rasties arī neuzticība šim redaktoram.

    „Mūsuprāt, tas rada tādu iebūvētu konfliktu savā ziņā, jo nav īsti skaidrs, kam atskaitās galvenais redaktors, kam viņš ir pakļauts. Tāda divvaldības situācija faktiski veidojas,” oponē Ruduša.

    Šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību komisija varētu pabeigt darbu ar jauno likumu pirms otrā lasījuma, norāda Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Tērauda. Viņa atgādina, ka lēmumi pieņemti komisijas līmenī un Saeimas sēdē kā vienmēr vēl diskutēs. Balsojums otrajā lasījumā Saeimā varētu notikt vēl pēc nedēļas.

    Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožukalne norādīja, ka “leģitīmā ietekme” izklausās biedējoši, jo kritika paredzēta citos likumos un tas nav tas pats, kas ietekme.  

    Ja veidoja likumu, kurā gāja uz maksimālu sabiedrisko mediju neatkarību, un tagad priekšpēdējā brīdī ir diskusija, ka ir nepieciešama ietekme, tas izklausās biedējoši, pauda Rožukalne.  Tas rada risku, ka kāds gribēs ietekmēt mediju saturu un mēģinās pierādīt, ka viņam ir pilnas tiesības to darīt.  Taču šīs lietas vēl var mainīt, un tas ir politiķu rokās, piebilda Rožukalne.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti