Pirms līguma par valdības izveidošanu partijas bija pabeiguši darbu pie valdības deklarācijas, sadarbības līguma un fiskālās disciplīnas līguma.
Valdības deklarācijā uzsvērts Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") jau vairākkārt publiski minētais mērķis - ekonomikas transformācija, ietverot tādās jomās kā drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspējas veicināšana un dzīves kvalitātes nodrošināšana. Savukārt fiskālās disciplīnas līgumā jaunās koalīcijas pārstāvji apņēmušies budžeta deficītu vai izdevumu pārsvaru pār ienākumiem pāris gadu laikā mazināt no pašreizējiem 4,8% līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.
Jaunā valdība plānota šādā sastāvā:
- Ministru prezidents – Arturs Krišjānis Kariņš (JV)
- aizsardzības ministre – Ināra Mūrniece (NA)
- ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (JV)
- ekonomikas ministre – Ilze Indriksone (NA)
- finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (JV)
- iekšlietu ministrs – Māris Kučinskis (AS)
- izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (JV)
- klimata un enerģētikas ministrs – Raimonds Čudars (JV)
- kultūras ministrs – Nauris Puntulis (NA)
- labklājības ministre – Evika Siliņa (JV)
- satiksmes ministrs – Jānis Vitenbergs (NA)
- tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere (JV)
- veselības ministre – Līga Meņģelsone (AS)
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Sprindžuks (AS)
- zemkopības ministrs – Didzis Šmits (AS)
Trešdien, 14. decembrī, plkst.10.30 Saeimas sēde balsojumam par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai. Piedāvājam Saeimas sēdi skatīties tiešraidē:
Saeimas sēdes turpinājums:
Kā tapa koalīcija un valdība
Aptuveni mēnesi pēc oktobrī notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri - "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – parakstīja sadarbības memorandu. Tika panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam, kurš pauda pārliecību, ka dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).
JV ministru amatiem virzīja Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).
AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
