Divarpus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām apstiprina Kariņa otro valdību

Par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai balsoja 54 Saeimas deputāti, bet pret bija 37. Kariņa otrā valdība ir 21. kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Jaunā valdība būs šādā sastāvā:

• Ministru prezidents – Arturs Krišjānis Kariņš (JV)
• aizsardzības ministre – Ināra Mūrniece (NA)
• ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (JV)
• ekonomikas ministre – Ilze Indriksone (NA)
• finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (JV)
• iekšlietu ministrs – Māris Kučinskis (AS)
• izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (JV)
• klimata un enerģētikas ministrs – Raimonds Čudars (JV)
• kultūras ministrs – Nauris Puntulis (NA)
• labklājības ministre – Evika Siliņa (JV)
• satiksmes ministrs – Jānis Vitenbergs (NA)
• tieslietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere (JV)
• veselības ministre – Līga Meņģelsone (AS)
• vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Sprindžuks (AS)
• zemkopības ministrs – Didzis Šmits (AS).

Pirms deputātu balsojuma 14. Saeimas koalīciju veidojošie politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – parakstījuši līgumu par valdības izveidošanu, iepriekš paziņojot par pabeigtu darbu pie valdības deklarācijas, sadarbības līguma un fiskālās disciplīnas līguma. 

Pēc Saeimas balsojuma trešdien valdības namā jaunā valdība sanāca uz tradicionālo fotografēšanos un pirmo svinīgo sēdi.

Koalīcija uzsver izaicinājumus

Ļoti sarežģītos vai krīzes apstākļus Kariņš savā uzrunā 14. Saeimas deputātiem apņēmās izmantot, plānojot dzīvi pēc krīzes: "Nākamajai valdībai un Saeimai kopīgi strādājot, šim ir jābūt mūsu kopīgam mērķim – izmantot šo neskaidro laiku, lai pārkārtotu savu tautsaimniecību, pārkārtotu savu tautsaimniecību tā, lai labklājība, lai patika dzīvot Latvijā, lai tā būtu plašāka un mums būtu aizvien vairāk cilvēku Latvijā, kas ir apmierināti ar dzīvi un kas saredz savu nākotni šeit. Tas nav viegls uzdevums, es to kopumā saucu par plašu ekonomikas transformāciju, bet tas ir izdarāmi."

Kariņš īpaši izcēla darbu vairākās jomās:

• valsts drošību, tostarp tiesiskumu un likuma varu, militāro drošību, kā arī civilās aizsardzības sistēmu, kas, viņaprāt, ir nepilnīga;
• izglītību;
• enerģētiku, atteikšanos no Krievijas gāzes un plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu, paužot cerību nākotnē to arī eksportēt;
• konkurētspēju un eksporta apjomu kāpināšanu, arī digitalizāciju un "Rail Baltica" nozīmi šajā jomā;
• dzīves kvalitāti, tostarp veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.

Arī citi topošās koalīcijas pārstāvji – Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta" un Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības – uzsvēra daudzos izaicinājumus valdības un Saeimas darbā. Vienlaikus viņi viens otru papildināja ar novēlējumiem labāk sadarboties.

"Mēs jums palīdzēsim, jo arī mūsu labākajās interesēs ir izpildīt mūsu dotos solījumus. Mēs nedursim dunci mugurā, bet sniegsim roku, lai koleģiāli kopā strādātu," solīja Tavars.

"Neviena partija nevar teikt, ka Latvijas sabiedrībai tai devusi ekskluzīvu valdīšanas mandātu. Tas dots tikai mūsu sadarbībai. To es arī novēlu jaunajai valdībai. Dzirdēt vienam otru, cienīt vienam otru, sadarboties. (..) Varas reibumā pieļauta kļūda, un visa piramīda var sabrukt kā kāršu namiņš. Varas pozīcijas, kurās mēs atrodamies, ātri mainās un tiek aizmirstas, bet pēcgarša pēc cilvēciskas necieņas, augstprātības vai neturētiem solījumiem saglabājas ilgi," sacīja Dzintars.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") zināja teikt, ka šis ir 39. Ministru kabinets, kas virzīts apstiprināšanai Saeimā. "Droši vien katra no iepriekšējām valdībām varēja iezīmēt laiku, kurā tai jāstrādā, kā sarežģītu un veicamos uzdevumus kā ārkārtīgi grūtus. Jāteic, arī šī valdība nav izņēmums, taču grūtību pakāpe ir stipri virs vidējās," sacīja Smiltēns, uzsverot valdības lielo atbildību šajā laikā.

Pozīcijas partijas no Saeimas tribīnes solīja sadarboties un ieklausīties arī opozīcijā.

Opozīcija netaupa kritiku

Debatēs liela opozīcijas deputātu uzmanība pievērsta valdības deklarācijai, kurā ir vairāk nekā 300 punkti un ko opozīcija kritizēja kā neizpildāmu. Deklarācijā uzskaitītajos mērķos trūkstot konkrētības par sasniedzamajiem rezultātiem, piemēram, par ekonomikas attīstību un ienākumu palielināšanu.

Kaspars Briškens ("Progresīvie") nākamās valdības deklarāciju kritizēja kā pārāk vispārīgām frāzēm un mērķiem piepildītu dokumentu. Tajā trūkstot konkrētu plānu par ekonomikas attīstību un ienākumu palielināšanu. "Topošās valdības deklarācija valsti salīdzina ar mašīnu, izglītību kā degvielu un enerģētiku kā motoru, bet ir aizmirsts par vadītāja krēslu un stūri. Mūsuprāt, ekonomikas izrāviens, kas cita starpā attīsta spēcīgu vidusslāni un sociālo aizsardzību, nav iespējams bez drosmīgiem lēmumiem un kustības virziena. To mēs neredzam šajā deklarācijā, kas drīzāk ir 328 punktu saraksts lielākoties ar lietām, kas būtu jebkuras valdības deklarācijā.

Acīmredzot šīs valdības trīs kāju krēsls ir pietiekami stabils, lai noturētu 328 prioritātes."

"Es tad tiešām lūgtu šodien atnākt un pateikt trīs lietas, ko jūs kā ministri realizēsiet savā ministrēšanas laikā. Tad būtu skaidrība, kas tiešām ir šīs prioritātes," sacīja Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā".

"Es nebalsošu par jūsu valdību, bet es novēlu, lai izdotos, lai kopumā valstī kaut kas iet uz priekšu," sacīja Andris Bērziņš no Zaļo un zemnieku savienības.

Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa uzrunā arī izskanēja salīdzinājums par šīs un iepriekšējās Saeimas darba iespējām: "Šobrīd paveras daudz plašākas iespējas manevriem un arī citas koalīcijas veidošanas iespējām. Šāda situācija neļaus nevienam atslābt. Krišjānis Kariņš sāka ar 61 balsi pirms četriem gadiem; šobrīd ar jauniem atbalsta spēkiem, bet tās ir tikai 54 balsis šodien. Tas man liek domāt, ka šīs valdības mūžs nebūs ilgs."

Vilis Krištopāns sacīja, ka "Latvija pirmajā vietā" neatbalsta jauno valdību, jo tās programatiskie uzstādījumi atšķiras. "No 51 lapas deklarācijā, mūsuprāt, uz 50 lapām bija jābūt detalizēti rakstītam, kā glābt ekonomiku, un viena lapa varēja būt pilna ar "veicināsim", "uzlabosim", "pilnveidosim", "pagarināsim", "nodrošināsim" , "turpināsim", "veidosim", "sekmēsim". Diemžēl nav atbildes, par kādu naudu," pauda politiķis.

Nebalsot par jauno valdību solīja arī Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!"), vienlaikus vēlot veiksmi topošai valdībai un aicinot ministrus cīnīties par savām nozarēm. Viņš kritizēja Kariņa darbu iepriekšējā valdībā.

Kā tapa koalīcija un valdība

Aptuveni mēnesi pēc oktobrī notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri - "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - parakstīja sadarbības memorandu. Tika panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.

Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.

22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam, kurš pauda pārliecību, ka dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.

NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).

JV ministru amatiem virzīja  Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).

AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).