Panorāma

Sniega tīrīšana – kā cīņa ar vējdzirnavām

Panorāma

Panorāma

Trešdien plāno apstiprināt jauno valdību

Jaunā koalīcija nosaka tematus, par ko balsos atšķirīgi; apspriesti divi ministru biedru amati

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nākamās valdības deklarācijas izstrāde ir pabeigta, vēl tiek izstrādāts arī koalīcijas līgums, tostarp par atsevišķiem tematiem, kuros redzējums atšķiras un par ko partneri balsos atsevišķi. Tāpat apspriesti divi ministru biedru amati. Pēc garajām diskusijām būtisku šķēršļu darbības sākšanai nav, uzsvēruši partiju pārstāvji. Saeima jau trešdien balsos par jaunās valdības apstiprināšanu. 

Jaunā koalīcija nosaka tematus, par ko balsos atšķirīgi
00:00 / 03:44
Lejuplādēt

Nākamās valdības galvenais mērķis ir izaicinājumiem bagāts – panākt plašu ekonomikas transformāciju valstī, drošības jomā, izglītības jomā, enerģētikas jomā, konkurētspējas un dzīves kvalitātes jomās, tā pagājušajā nedēļā par plānu izteicās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

14. Saeimu Latvijas sabiedrība vēlēja 1. oktobrī. Divarpus mēnešus vēlāk – šo trešdien – parlaments plāno apstiprināt arī jauno valdību. Šīs nedēļas sākumā tiek veiktas pēdējās formālās darbības valdības apstiprināšanai. Piemēram, “Jaunā Vienotības” kopsapulce pirmdien apstiprināja partiju apvienības ministru amatu kandidātus. Šobrīd koalīcijas partijas vēl “pieslīpē” pēdējās nianses dokumentos, gatavojoties balsojumam. 

“Jaunās Vienotības” politiķis un iespējamais finanšu ministrs Arvils Ašeradens sacīja: “Šobrīd es varētu teikt, ka šīs vienošanās visas nepieciešamās ir panāktas. Visas partijas ir nedaudz pieregulējušas savus sapņus, savas vēlmes, nedaudz sabalansējot tās ar partneriem. Ir tas atspoguļojies gan koalīcijas līgumā, gan arī pārējā, kas ir pievienots.”

Valdības sociālie partneri saņēmuši solījumu nākamgad sākt sarunu par nodokļu pārmaiņām, lai gan "Jaunā Vienotība" iebildīs pret nodokļu mazināšanu.

Trīs jomās padomdevēja lomā varēs būt ministra biedri un līdz šim izrunātas iespējas par diviem šādiem amatiem, pastāstīja Ašeradens: "Joprojām "Apvienotais saraksts" pastāv uz aizsardzības ministra biedru. Šis ministra biedrs būtu atbildīgs par visu iedzīvotāju iesaisti gadījumā, ja eskalējas militāra krīze un lai būtu skaidrs, kas tādā brīdī katram jādara. Viena ļoti augsta ticamība, ka būtu par mediju telpu atbildīgais ministra biedrs Kultūras ministrijā. Mēs dzīvojam ļoti komplicētos drošības apstākļos. Kā redzat, notikumi mediju telpā ir ļoti dinamiski, tāpēc politiski atbildīga persona būtu diezgan svarīga šajā jomā. Par trešo neesam diskutējuši."

"Jaunā Vienotība" mudināja valdības deklarācijā iekļaut nolūku pārdot valsts kapitālsabiedrību akcijas biržā. To darot, iedzīvotāji un pensiju fondi varētu ieguldīt Latvijas ekonomikā, turklāt tas atrisinātu kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas. Tā ideju aizstāvēja "Jaunā Vienotība". Taču pret to iebilda topošās koalīcijas partneri no "Apvienotā saraksta". 

Viens no "Apvienotā saraksta" dibinātājiem, uzņēmējs Uldis Pīlēns norādīja: "Viena no tēmām, kur viedokļi dalās, ir par valsts kapitālsabiedrībām un to akciju nodošanu biržā kotēšanai. Mūsu pozīcija ir, ka šajā brīdī nedrīkst iet biržā jeb kapitāla tirgū ar tādiem uzņēmumiem kā "Latvijas Valsts meži" vai "Latvenergo" piederošas struktūras vai ostas. Tāpēc tas ir deklarācijā noenkurots punkts par kritisko infrastruktūru."

Satiksmes ministra amatam izraudzītais Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio apliecināja, ka vēlas turpināt ostu pārvaldības reformu un ņemt vērā iepriekšējos gados pieļautās kļūdas.

Vitenbergs atzīmēja: "Eiropā ir populārs kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, un iepriekšējais ministrs šo reformu sāka, lai šādu modeli ieviestu arī Latvijas ostās, taču bijusi arī skaļa kritika, ka nav ņemts vērā uzņēmēju viedoklis un bijusi minimāla pašvaldību iesaiste. Tā saruna, kā attīstīties ostām, noteikti būs. Centīšos aktīvāk iesaistīt pašvaldības un uzņēmējus."

Līdztekus pašlaik top koalīcijas līgums, kurā būs uzskaitīti sadarbības nosacījumi. 

Ašeradens skaidroja: "Ļoti konservatīvs koalīcijas līgums. Praktiski tas noregulē, kā koalīcija sadarbojas, kā izrunā būtiskus jautājumus, kuros koalīcijai ir vienprātība un kuros var balsot atšķirīgi."

Daži no šādiem punktiem, kas pretēju uzskatu dēļ nav iekļauti valdības deklarācijas projektā, ir par Nacionālās apvienības atšķirīgajiem uzskatiem imigrācijas jautājumos, "Jaunajai Vienotībai" – par cilvēktiesību jautājumiem, tai skaitā pašlaik noraidīto Civilās savienības likumprojektu. Savukārt "Apvienotā saraksta" redzējums atšķiras par vēlēšanu sistēmas izmaiņām Latvijā.

Paredzēts, ka valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu parakstīs trešdienas rītā un drīz pēc tam Saeima balsos par nākamās valdības apstiprināšanu. Ja Saeima trešdien apstiprinās jaunās valdības sastāvu, tajā pašā dienā varētu notikt arī pirmā jaunā Ministru kabineta sēde.

Kad jaunais Ministru kabineta sastāvs tiks apstiprināts, darbs pie lieliem plānošanas dokumentiem vēl nebeigsies – būs jāizstrādā arī jaunās valdības rīcības plāns. Tajā jāiekļauj konkrēti darbi un sasniedzamie rezultāti valdības darbībai.

No Nacionālās apvienības ekonomikas ministra amatam izvirzītā Ilze Indriksone sacīja: “Es paļaujos, ka to varētu izdarīt mēneša, pusotra laikā. Diskusijas noteikti atkal būs par katru atkal atbildības jomu un rīcības plāna sadaļu. Bet, manuprāt, to varētu izdarīt mēneša,pusotra laikā.”

Ņemot vērā koalīcijas sarunu procesa gaitu un tā, zināmā mērā, nelīdzeno ceļu, ir izskanējuši viedokļi, ka nākamās valdības mūžs nebūs ilgs. Šādam apgalvojumam nepiekrīt “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars. 

Tavars pauda: “Iepriekšējai valdībai arī nevēlēja ilgu mūžu. Es biju opozīcijā un mums nāca signāli, ka pēc mēneša, pēc trīs mēnešiem tūdaļ kritīs. Tūdaļ – budžets, tūdaļ tāds notikums. Mēs esam dažādi politiskie spēki ar dažādu redzējumu, ar dažādiem uzstādījumiem pirms vēlēšanām. Šobrīd ir visiem kāds solītis jāpakāpjas atpakaļ, lai mēs visi spertu vienu lielu soli uz priekšu.”

KONTEKSTS:

Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.

Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.

22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.

NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).

JV ministru amatiem virzīja  Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).

AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti