Dienas ziņas

Avārijas seku likvidācijai trūkst gan tehnikas, gan pieredzes

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Jau 20 gadus palielinās jauno māmiņu vidējais vecums

Jau 20 gadus Latvijā palielinās jauno māmiņu vidējais vecums

Jau 20 gadus pakāpeniski palielinās vidējais vecums sievietēm, kurām dzimst pirmie bērni. Kopš 90. gadu sākuma tas samazinājies tikai vienreiz. Mūsu sabiedrība noveco gan šajā aspektā, gan tradicionālajā izpratnē, proti, ar pieaugošo pensionāru skaitu, un tā notiek visā Eiropā. Kā to mainīt un vai vispār kaut kas jāmaina, ja sabiedrība attīstās un arvien vairāk sievietēm ir drosme pateikt, ka viņas bērnus nevēlas, – par to diskutēja digitālā projekta “Būris” kārtējā sērijā.

Statistika rāda, ka jaunākais vecums, kurā sieviete sagaida savu pirmo bērnu, sasniegts pašā 90. gadu sākumā – tie ir 22,9 gadi. Un tad tas sāka palielināties. 2000. gadu sākumā vidējais vecums, kurās sievietei bija pirmās dzemdības, sasniedza 24 gadus, bet otrais bērns dzimst nedaudz virs 28 gadu vecuma. Pērn pirmo bērniņu sievietes sagaidījušas 27,3 gadu vecumā, bet otro – gandrīz 31 gada vecumā.

Bērnu dzemdēšana un mātes loma sabiedrībā aizvien tiek uztverta par galveno sievietes sociālo pienākumu.

Sociālantropoloģe Elīna Kursīte sacīja: "Sabiedrībai nav skaidrs, kas ir sieviete, ja viņa nav māte, ja viņa nav vecmamma, kāda ir viņas loma sabiedrībā, kāda jēga no viņas, viņa sevi neatražo. Es domāju, ka sievietes atrodas tādā kā sociālajā perifērijā, esot bezbērnu sievietes."

Kursīte veikusi pētījumu par sievietēm, kas labprātīgi izvēlas dzīvi bez bērniem. Argumenti ir dažādi – gan vēlme nepazaudēt karjeru un bailes no fiziskām pārmaiņām ķermenī, gan pēdējos gados arī finansiāli apsvērumi un atkal jau sabiedrības spiediens.

Sociālantropoloģe skaidroja: "Ir izmainījusies sabiedrības izpratne par to, kādai ir jābūt labai mātei. Ir nenormāls spiediens tagad uz mātēm – skaties "Instagram" kontā, kā tev ir jābūt, kas ir jāliek galdā, kā jāizklaidējas, katru nedēļas nogali jābrauc uz mežu staigāt, veselīgi jādod ēst utt. Tas arī ir viens no tiem lielajiem spiedieniem, kas ietekmē sievietes izvēli."

Vecākas mātes un mazāk bērnu šobrīd nozīmē mazāk nodokļu maksātāju nākotnē.

Īpaši svarīgi tas ir Eiropā, kur lielākoties pensijas šodienas pensionāriem maksā šobrīd ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Tāpēc dažās valstīs līdz ar domām par kārtējo pensijas vecuma celšanu raisās diskusijas par pensiju sistēmas dažādošanu.

Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Deniss Radke norādīja: "Mums jāstabilizē sociālā sistēma ar dažādu jaunu elementu palīdzību. Piemēram, ja piedzimst bērns, tad ar valsts naudu mēs pērkam tādas kā investīcijas un radām iespēju, ka tad, kad šie vecāki sasniedz pensiju, viņiem pienākas kaut kas papildus. Tādējādi nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta šajā sistēmā, piemēram, arī radīt jaunas idejas, lai veicinātu uzņēmumus maksāt pensijas saviem darbiniekiem."

"Eurostat" dati liecina, ka vēl pirms trim gadiem latvietes, lietuvietes un igaunietes bija vienas no jaunākajām pirmo bērnu māmiņām Eiropas Savienībā. Gan Skandināvijā, gan visās Rietumeiropas valstīs 2018. gadā šis vecums svārstījās no 28 līdz 31 gadam.

"Ja tu tā godīgi pajautātu sev, vai tu varēsi to izdarīt, tā taču ir nenormāla atbildība un laiks. Nav tā, ka bērni paši par sevi uzaug un ir laimīgi. Un, ja uzdod sev šo jautājumu tā godīgi, tad es domāju, ka daudzi nesteigtos – vismaz ne tik ļoti – ar bērnu radīšanu," uzskata Kursīte.

"Būris": Dzīve bez bērniem

Vairāk

KONTEKSTS:

LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt