Noderīgi zināt

Vai Eiropas Savienības (ES) teritorijā būs ļauts pārvietoties tikai tiem, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19?

Eiropas Komisija (EK) šī gada martā iesniedza priekšlikumu izveidot digitālo zaļo sertifikātu, kas pandēmijas laikā atvieglotu drošu un brīvu pārvietošanos, un tas tika apstiprināts. Digitālajā zaļajā sertifikātā ir iekļauta informācija par to, vai ceļotājs ir vakcinēts pret Covid-19, vai ir nesen saņēmis negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī informāciju par atveseļošanos pēc Covid-19 infekcijas, ja tāda bijusi. Taču vakcinācija nebūs brīvas pārvietošanās priekšnosacījums. Nevakcinētajiem cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, vajadzības gadījumā ievērojot tādus ierobežojumus kā testēšana vai karantīna/pašizolācija.
Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija februārī apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) 672,5 miljardu eiro vērtībā. Šie līdzekļi palīdzēs dalībvalstīm risināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas, vienlaikus nodrošinot, ka to ekonomikā notiek zaļā un digitālā pārkārtošanās, tā padarot to ilgtspējīgāku un noturīgāku. Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz aprīļa beigām bija jāiesniedz savi atveseļošanas un noturības plāni, kuros izklāstīta to reformu un investīciju programma līdz 2026. gadam. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to ANM plāns sagatavots par šo summu. Plašāk par atveseļošanas mehānismu var izlasīt šeit un šeit.
ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma laikposmam pēc 2022. gada paredz lielāku atbalstu lauksaimniekiem, kas īsteno klimatam un videi draudzīgāku praksi. Tā būs obligāta, ja lauksaimnieki vēlēsies saņemt tiešos maksājumus. Tāpat paredzēts pakāpeniski samazināt ikgadējos tiešos maksājumus lielajām saimniecībām, taču vairāk atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, kā arī gados jaunus lauksaimniekus. Plašāk par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz lauksaimniecības reformu var izlasīt šeit. Lai ieviestu reformu, Eiropas Parlamentam vēl par to jāvienojas ar ES dalībvalstu ministriem. Plānots, ka pēc vienošanās KLP stratēģiskos plānus īstenos, sākot ar 2023. gadu. Līdz tam spēkā būs pārejas noteikumi, kas nodrošina tiešos maksājumus iepriekšējā apjomā un sekmē pāreju uz jauno sistēmu. Plašāk par kopējo lauksaimniecības politiku var izlasīt šeit.

ES pilsoņi varēs bez vīzas uzturēties Apvienotās Karalistes teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus. Tiem ES pilsoņiem, kuri vēlas Apvienotajā Karalistē uzturēties ilgstoši vai strādāt, būs jāizpilda Apvienotās Karalistes valdības izvirzītie migrācijas nosacījumi, tajā skaitā jāpieprasa vīza.

Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi, kas savā mītnes valstī dzīvoja pirms 2021. gada janvāra, saglabā tiesības arī turpmāk dzīvot un strādāt savā mītnes valstī, bet viņiem ir jāreģistrējas un jāsaņem uzturēšanās atļaujas no Apvienotās Karalistes iestādēm. Vairāk par dzīvi un darbu Apvienotajā Karalistē pēc "Brexit" var uzzināt šeit.

"Erasmus+" programma darbojas arī Covid-19 apstākļos, un pagaidām nav plānots to apturēt. Priekšnosacījumi apmaiņas programmu dalībniekiem – ievērot valstī esošos drošības noteikumus un ierobežojumus. ES apņēmusies arī sniegt atbalstu tiešsaistes, tālmācības un jaukta tipa mācību uzlabošanai, tostarp atbalsta skolotājus un pasniedzējus, kā arī aizsargā digitālo mācību iespēju iekļaujošo raksturu. Plašāk par pandēmijas ietekmi uz "Erasmus+" programmas aktivitātēm šeit.
ES studentu apmaiņas programma "Erasmus+" sniedz iespēju saņemt "Erasmus+" stipendiju. Studiju process ilgst no 3 līdz pat 12 mēnešiem (saite).

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP) atbalsta ES valstu darbības, kuru mērķis ir sniegt pārtiku un/vai materiālu palīdzību visnabadzīgākajiem. Tas palīdz apmierināt cilvēku pamatvajadzības, kas ir priekšnoteikums, lai viņi varētu spert pirmos soļus, lai izkļūtu no nabadzības un pārvarētu sociālo atstumtību.

2020. gada maijā Eiropas Komisija ierosināja papildu grozījumus Kopīgo noteikumu regulā un EAFVP regulā kā reakciju uz Covid-19 pandēmiju un aizvien pieaugošajām vajadzībām. Šajos grozījumos paredzēts 2020., 2021. un 2022. gadā piešķirt papildu līdzekļus EAFVP kā daļu no finansējuma palielinājuma kohēzijas politikai ES 2014.–2020. gada budžetā.

Savukārt 2021. gada februārī EAFVP regula tika grozīta, lai nodrošinātu, ka, reaģējot uz Covid-19 krīzi, fondu var papildināt ar finanšu pārvedumiem no programmas REACT-EU.

Lai gan vairākkārt pausta ideja par iespējamu vienotas Eiropas armijas izveidi, šobrīd ES armijas nav – aizsardzība ir ekskluzīva valsts prerogatīva. Taču ES kopā ar dalībvalstīm ir pasaulē otrais lielākais aizsardzības budžets, un pēdējos gados ES īstenojusi virkni nozīmīgu pasākumu, lai veicinātu valstu sadarbību aizsardzības jomā un budžeta efektīvu izmantošanu. Plašāk par ES aizsardzību šeit.
ES sankcijas piemēro, balstoties uz to, kādā mērā tiek pildīta pirms sešiem noslēgtā Minskas vienošanās, kas nosaka Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas austrumiem. Pēdējo reizi ES Padome ierobežojošos pasākumus pagarināja 2021. gada. jūlijā vēl uz sešiem mēnešiem, lai Padome varētu turpināt novērtēt vienošanās īstenošanu. Plašāk par ES sankcijām pret Krieviju šeit.
Sociālā politika ir katras valsts pašas pārziņā, un lēmumus par to nepieņem Eiropas Savienības līmenī. Tas, kādu pensiju saņemsim, atkarīgs no darba gados saņemtās algas. Eiropas Savienības noteikumi regulē, piemēram, vienā ES valstī nopelnītas pensijas saņemšanu citā valstī. Faktu lapa par pensionēšanos ES: PENSIONĒŠANĀS EIROPAS SAVIENĪBĀ (europa.eu)

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt