“Varētu teikt - tā ir vissmagākā mērķgrupa, tie ir jaunieši no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā,” iezīmē Rēzeknes pilsētas sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns stāsta drīzumā Rēzeknē ieviešamā projekta “Proti un dari” mērķgrupu, „ir ģimenes, kas tagad jau dzīvo uz pabalstiem, un bērni no šīm ģimenēm arī ir tā mērķgrupa, kurus būtu jāizrauj no tādas dzīves, parādot, ka ir arī cita dzīve.”
“Šī ir jauniešu neaktīvākā daļa, kuri gaida palīdzību. Varbūt viņi pat nezina, ka gaida palīdzību no pašvaldības, bet vienkārši vada savas dienas savā nodabā. Bet tieši viņi būtu iesaistāmi sabiedriskajās aktivitātēs, izglītībā un nodarbinātībā,” saka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāve Marta Meženiece.
Projekts “Proti un dari” ar mērķi veicināt neko nedarošo jauniešu iesaisti izglītībā, aroda apguvē, Jauniešu garantijas pasākumos, un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā tiek īstenots sadarbībā ar pašvaldībām. „Šobrīd jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir saņēmusi 62 pašvaldību lēmumus par dalību projektā no šī gada. Pirmās projekta aktivitātes, kas ir saistītas tieši ar pašvaldības darbinieku, kas būs iesaistīti projekta īstenošanā, izglītošanā notiks jau šī gada nogalē,” stāsta Meženiece.
Savukārt Gunārs Arbidāns vēl projekta sākšanas stadijā norāda arī uz tādu valstiska mēroga problēmu kā statistiku jeb konkrētās mērķgrupas jauniešu uzskaiti: „Pirmatnēji būtu jābūt statistikai – sākot no ģimenes ārsta un tālāk būtu jāseko arī valsts mērogā, kur bērns ir, ko viņš dara. Mums tādas vienotas datubāzes valstī nav, tāpēc mēs katrs mēģinām veidot savu. Te sākumā jāprasa skolai, jo skolas laikā tāds jaunietis varēja pazust, tad probācijas dienests kā sadarbības partneris varētu būt. Un, protams, Valsts policija kā sadarbības partneri mūs interesē. Arī jauniešu centri, jo jaunieši zina un varētu pateikt priekšā, ka kaimiņš vai bijušais klases biedrs, kurš pārstāja mācīties, piemēram, sēž mājās.”
Pēc Rēzeknes pilsētas sociālā dienesta datiem, Rēzeknē neko nedarošie varētu būt turpat vai 90 jaunieši. „Bet mēs esam ļoti piesardzīgi un projektā ceram iesaistīt un plānā iekļāvām 42 jauniešus, jo paredzam, ka viņus būs grūti atrast, profilēt un iesaistīt šajā projektā,” atzīst Arbidāns.
Pagaidām gan šie cipari vēl neatspoguļo konkrēti apzinātus jauniešus, un darbs ar tiem Rēzeknē, visticamāk, sāksies vien ar nākamā gada janvāri. „Pirmkārt, viņu būs jāmotivē sākumā pie mums atnākt - vajadzēs jaunieti izvilkt no tās vides. Pēc tam viņš jāprofilē; tas nozīmē, ka viņu jāapzina, kāds viņš ir, kādus viņam pasākumus piedāvāt, jo tā ir tāda individuāla programma katram jaunietim,” skaidro Arbidāns.
Lai atgrieztu jauniešus sabiedrībā katrai projektā iesaistītajai pašvaldībai būs jauniešiem jāpiedāvā aktivitātes, kas balstītas uz personības attīstību, iekļaušanos sabiedrībā, nodarbinātības un mūžizglītības kompetencēm, skaidro Marta Meženiece.
Kā liecina projekta īstenotāju piedāvātā statistika, kopumā valstī esot no 11 līdz pat 20 tūkstošiem šādu neaktīvo jauniešu, sevišķi neiepriecinoša statistika esot tieši Latgales reģionā. Jaunieši ir tā kategorija, uz kuru lielākoties nevar paļauties, tādēļ ar tie esot grūtāk strādāt – norāda Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova. Tajā pat laikā jau pašlaik NVA piedāvātās jauniešu garantijas programmas aktivitātes tiekot izmantotas samērā aktīvi.
Kopumā projektā “Proti un dari” ar šī gada nogali vairāk nekā 60 pašvaldībās Latvijā tiks sākta mērķtiecīga to jauniešu motivēšana un aktivizēšana, kas nekur nemācās, nestrādā un neskaitās arī bezdarbnieki.
