Strazdes bērnunams atrodas vairāku kilometru attālumā no Talsiem – pasen celta sarkana ķieģeļu ēka. Uz ceļa ir norādes, ka to var šķērsot bērni, tāpēc autovadītājiem jābūt uzmanīgiem. Uz Strazdes bērnunama jumta – stārķa ligzda.
Tieši pirms Jāņiem bērnunama bērni devās ekskursijā, un viens no tās neatgriezās. Autobuss bija piestājis, lai atļautu bērniem atvēsināties, bet peldoties viens no puisēniem noslīka…
„Bija divi cilvēki… audzinātāja un medmāsa pavadīja bērnus, un saņēmu izmisuma zvanu, ka bērns pazudis, ka viņi ir peldvietā, tūlīt devu rīkojumu zvanīt glābšanas dienestam 112, tas tika momentā izdarīts…”
22. jūnijā Latvijas Radio sazvanīja Strazdes bērnu nama vadītāju Āriju Čuhnovu. Tagad, mēnesi pēc notikuma, viņa kategoriski atsakās runāt ar masu medijiem un lūdz izmantot iepriekšteikto īsi pēc tam, kad traģiskais negadījums noticis: „Tur ir peldētava, kur ir baseiniņš, kur bija ļoti pilns un viņi gāja tur blakus uz Teteriņu ezers, kur ir peldētava. Tajā dienā bija ļoti karsts. Pēc medmāsas teiktā, viņa iegāja ūdenī, nostājās un pagriezās pret krastu un peldvietā atradās pieci bērni un viņa instruēja, ka aiz viņa neviens nevar iet. … kā tas notika, tas ir nesaprotami… audzinātāja stāvēja krastā. Viss notika tā, kā vajadzēja [pēc instrukcijas]...”
Audzinātāja un medmāsa nav pietiekami izvērtējušas peldēšanās risku
„Tas nebija pēc instrukcijas, pirmkārt, tā nebija publiska peldvieta un nebija peldlīdzekļi. Pašas darbinieces teica, ka gribēja, lai bērni atvēsinās, bet neizvērtēja riskus,” Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Inga Krišāne skaidro, ka novads veicis pārbaudes un konstatējis, ka bērnunama darbinieki pieļāvuši kļūdas un nepilnības. Lai gan policija izmeklē nelaimes gadījumu, pilnībā noliegt darbinieku atbildību nevar, tāpēc bērnunama vadītājai jāizvērtē disciplinārsods darbiniecēm, kā arī bērnunamā turpinās padziļinātas pārbaudes.
„Peldēšanās nebija saskaņota, to izlēma jau ekskursijas laikā un nepaziņoja iestādes vadītājai. Liela daļas atbildības ir medmāsai un audzinātājai, un tāpēc jāizvērtē disciplinārsods, bet otra atbildība ir iestādei, kas vai nu pieradina cilvēku pie tādas rīcības, vai ļauj notikt kādiem ārpus instrukciju notikumiem. To tagad pārbaudām. Nebija instruktāžas veiktas tā, lai būtu 100% pārliecības, ka bērni ir instruēti. Vadības stils vairāk ir uz mutisku formu, nevis rakstisku instruktāžu. Tas varēja būt veicinošs faktors, ka darbinieces pieņēma lēmumu ārpus savas kompetences,” saka Krišāne.
Sergejs dzīvo tieši blakus Strazdes bērnunamam. „Te nav kur peldēt, vienīgais, kaut kur braukt uz ezeru un upi, vai uz jūru. Bet tā te nav apkārt nekas tāds,” saka Sergejs. Viņš atzīst, ka tuvumā pie bērnu nama nav peldvietu - ir gan divi dīķi, bet tajos pēc iztīrīšanas tā arī nav neviens peldējies. Sergejs savulaik arī bērnunamā strādājis par kurinātāju. Viņš zēnu neatceras, viņa sieva gan, kas arī te savulaik strādājusi. „Viņa kā uzzināja - pārdzīvoja, prasīja, kur būs bēres un cikos. Teica, ka jābrauc. Bija labs puika, viņai paticis.”
Teteriņa ezers pievelk peldētgribētājus
Teteriņa ezeru iekļauj mežs un tas ir aizaudzis. Tepat blakus peldvieta, galds ar soliņiem, pārģērbšanās kabīnes un tualetes. Ezers ir tumšs, tam blakus zīme ar ieteikumu nepeldēties.
„Es redzēju, ka viņi atbrauca, pārgāja pāri laipiņai un uzreiz gāja uz Teteriņu. Īstenībā tur jau peldas tikai vietējie, sveši ļoti reti,” stāsta
Laila no turpat esošās kafejnīcas „Nāriņa”. Viņa te bijusi arī dienā, kad notikusi nelaime. Sieviete stāsta, ka to, ka bērna nav, audzinātājas pamanījušas tikai tad, kad visi jau ģērbušies, un sākumā meklējušas zēnu mežā. Tikai pēc tam ieradušies glābēji. Viņa vērtē, ka savus bērnus uz ezeru bez pavadoņa nelaistu.
Teteriņa ezeram blakus atrodas arī vairāki baseini ar tramplīniem, pie kuriem satieku vairākus jauniešus. Viņu vecums variē no pāris gadiem līdz pieklājīga vecuma jauniešiem. Viņi atnākuši bez vecākiem. Madara, Tomass, Estere un Inguss zina par traģisko negadījumu un skaidro, ka tad, kad paši iet peldēt uz ezeru, nevis baseiniem, līdzi nāk arī pieaugušais.
„Tur smiltis pakāpeniski ieiet dziļāk un, ja iet līdz vidum, tad zemi nevar aizsniegt. Paši peldamies, patīk abās vietās. Ja lēkāt, tad labāk šeit, bet ja peldēt, tad tur. Ieteikums nepeldēt tur ir tāpēc, ka nav kas izglābj.”
Jāgaida policijas slēdziens
Nelaime jau paspējusi cilvēku stāstos iegūt jaunas aprises, tāpēc vēl jāgaida policijas slēdziens - pārliecināta ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas eksperte Inga Millere:
„Es tiku sazvanīta un saņēmu informāciju, tāpēc man nav nekāda pamata uzskatīt, ka iestādes vadītāja būtu vairījusies no atbildības, gluži pretēji, viņa godprātīgi izstāstīja situāciju un mēs sniedzām padomu, kā rīkoties un nodrošināt bērniem psiholoģisko palīdzību. Tā arī tika saņemta īsā laikā.”
Inspekcija tūlīt pēc traģiskā negadījuma devās ar krīzes komandu pie darbiniekiem un pārrunāja situāciju arī ar bērnunama bērniem. Bērnunamā līdz šim nekādi pārkāpumi nebija konstatēti.
„Ja informācija, kas ir mūsu rīcībā un bija divas personas uz sešiem bērniem, tad neviens normatīvs neparedzēs lielāku pieaugušo skaitu. Ja raugāmies uz statistiku, tad ar bērnunama bērniem nelaimes notiek ievērojami retāk nekā ar ģimenes bērniem. Un brīžos, kad bērni zaudē dzīvību, pieaugušajiem ir par ko domāt. Un vienmēr ir jautājums, vai mēs, pieaugušie, esam izdarījuši visu, lai šo situāciju nepieļautu. Diemžēl, redzam, ka šī vasara ir aiznesusi līdzi nepiedodami daudz dzīvību - gan bērnu, gan pieaugušo.”
Tagad bērnunamam jādara viss, lai tas spētu turpināt strādāt, kamēr notiek padziļināta izpēte no novada puses un kamēr vēl policijā turpinās kriminālprocess, kas arī paskaidrotu, kā bija iespējams, ka divi pieaugušie nepamanīja, ka no vairākiem bērniem viena nav. Medmāsa un audzinātāja, kas bija kopā nelaimes brīdī, pašlaik darbā neierodas. Kā skaidro Talsu novada izpilddirektora vietniece Inga Krišāne, bērni pauduši atbalstu saviem audzinātājiem, kuri joprojām tikai atgūstas no traģēdijas.
„Pēc psiholoģes stāstītā, maize bērni to nav sapratuši. Lielie bērni ir sapratuši un parādījuši atbalstu darbiniecēm, sajūtot, ka tā ir kopīga nelaime. Nelaimes arī emocionāli cilvēkus vairāk satuvinājusi. Šobrīd nav informācijas, ka kādam bērnam nepieciešama vēl kāda papildu palīdzība.”
Puisēnam ir māte, kurai bija atņemas tiesības audzināt savu bērnu.
Iespējams, bēnunamu reorganizēs vai pārvietos
Bērnu namā ir 26 bērni, pašvaldībā uzsver, ka neviens no tiem nav bārenis. Novads tagad ir gatavs veikt reorganizāciju, lai pēc iespējas mazākai grupiņai bērnu būtu aizbildnis, lai bērnu audzināšanu pēc iespējas varētu uzticēt ģimeniskai videi. Pieļauts, ka bērnunams varētu arī mainīt savu atrašanās vietu, jo ir nomaļus no Talsiem nelielā ciematā Kāķīšos. Tomēr pagaidām primārais kolektīvam, kuram atbalstu sniegušas vairākas krīzes komandas, ir turpināt darbu.
