Vairāki desmiti bīstamu augstceltņu joprojām atrodas arī citu lielo pilsētu pašvaldībās, kas ar problēmu cenšas cīnīties, piemērojot lielākas nodokļu likmes un ēkas iekonservējot.
Katru gadu pilsētas viesiem un jelgavniekiem, iebraucot pilsētā no Rīgas puses, pārsimt metru aiz zīmes „Jelgava” ceļa kreisajā pusē pavērās neglīts skats. Nepabeigta daudzstāvu māja jeb grausts. Nu jau pēdējos gados to daļēji aizsedz uzbūvētais lielveikals „Rimi”, kas it kā uzlabo kopējo skatu, bet ne vietējo iedzīvotāju dzīvi blakus tā sauktajam Pumpura ielas graustam.
Māja it kā pievelk jauniešus. Jau rīta pusē var sastapt trīs vīriešus, kas atnākuši iedzert un uzpīpēt. Sarunāties viņi nevēlas. Pērn pašvaldības policija no vietējiem saņēmusi 15 zvanus par kāpelētajiem nepabeigtajā ēkā, un nu tās ieejas aizmūrētas. Par to pārliecinājās arī Latvijas Radio. Šī gan nav pirmā tā saucamās iekonservēšanas reize, jo ar laiku vandaļi atrod jaunus veidus, kā ieejas uzlauzt.
Vienā ēkas nišā iekārtojušies trīs vīrieši, kas šeit patlaban dzīvojot. Viens ir ietinies segās un guļ, pārējie sēž un smēķē. Apkārt tukšas pudeles un ēdienu pakas. Mums runājot, man aiz muguras nokrīt betona šķemba.
„Te viss kaut kas notiek. Gan nositas…” īsi komentē Nikolajs. Viņš saka, ka jaunieši atradīs veidu, kā iekļūt nepabeigtajā desmit stāvu dzelzsbetona namā.
„Nu, maloļetkas [mazgadīgie] tiek. Kā viņi tiek? Es nezinu, nevaru iedomāties. Pa šejieni nekā, pa otru galu kaut kā. Pirmais stāvs aizmūrēts. Kā viņi tiek? Tā kā pērtiķi…” spriež Nikolajs.
Apejot namam apkārt, satieku vēl vairākus bezpajumtniekus un grādīgo dzērienu cienītājus, kas šeit uzturas, taču namu sauc par nolādētu. Ir bijuši letāli gadījumi.
Katru dienu uz nepabeigto namu noraugās pensionārs Jānis, kas dzīvo blakus mājā. „Slikti ir, ka viņa te stāv nepabeigta. (..) Agrāk nāca un viss kas tur bija. Bet tagad, redzat, aizmūrēja un tur daudz mazāk tās kustības,” saka Jānis.
Jelgavā kopumā ir 23 bīstamas būves, ko iecienījuši tieši gados jaunāki cilvēki, atklāj pilsētas būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina. „Vairāk jauniešiem interesē. Viņiem patīk uzkāpt augšā un paskatīties no augšas. Tad viņi sāk stumt viens otru, to mēs paši esam redzējuši. Skats jau… nu, man kā mātei, tad tas jau…. Caurumi [vietās, kur paredzētas lifta šahtas] ir no desmitā stāva līdz pamatiem! Tur trepju maršruti ir, bet viņas ir bez margām,” saka Ļubina.
Ēkas īpašnieku soda katru gadu, ieviesta arī augstāka nodokļu likme un uzsāktas tiesvedības, bet bez rezultātiem. Nojaukt namu arī nevarot - tā konstrukcijas dēļ. Varētu vien uzspridzināt, bet tuvumā ir citas apdzīvotas mājas un tagad arī lielveikals.
„Viņš daudzkārt ir sodīts, un sodi ir bijuši no minimālā līdz maksimālajam.
2011. un 2015.gadā viss darbs aizgāja pat līdz domes lēmumam, un pašvaldība par saviem līdzekļiem aizmūrēja to piekļuvi, nodrošinot to, ka tur nepiekļūst cilvēki. Tas ir minimālais, ko mēs varējām izdarīt. Jau pirmajai aizmūrēšanai kāds rezultāts? Izsists viss ārā. Visu laiku sekojam tam, un stāv tas aizmūrējums ciet,” saka Ļubina.
Šonedēļ jautājums par graustiem atkal aktualizēts, jo Rīgā, Mežciemā, nosities kāds 20 gadus vecs jaunietis. Galvaspilsētā bīstamo ēku ir visvairāk, ap 400. Pašvaldībā sola, ka meklēs papildu risinājumus jau paaugstinātajam nodoklim un citām sankcijām, rīkojot komisijas sēdi piektdien.
Par konkrēto namu Mežciemā vairāk stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. „Vairākas reizes šo ēku mēģināts konservēt, un mēs tiešām redzam, ka šī konservācija ir veikta. Cits stāsts, ka tā ēka ir liela un konservācijas pasākumi droši vien tika veikti uz dažām dienām. Cik mūs informēja arī iepriekšējais īpašnieks, viņi aktīvi meklē investoru, bet ēka ir ar ļoti lielu platību, droši vien specifiska, un tas nav tik vienkārši - atrast investoru,” skaidro Burovs.
Cīņa ar graustiem parasti ir pašvaldību pārziņā, un tur iesaistās gan būvvalde, gan pašvaldības policija. Otrdien notikusī traģēdija Mežciemā pievērsusi arī Valsts policijas uzmanību. Policija mudina vecākus jautājumu par nepabeigto ēku bīstamību pārrunāt ar saviem bērniem un aicina nebūt pārdrošiem. Problēma aktuāla visās lielajās pilsētās, kur vēsturiski būvēti šādi nami. Piemēram, Daugavpilī tādu ir ap 50.
