Viņi stāsta par cilvēkiem, kuri palika zem drupām. Izdzīvojušie runā paši. Bet fotogrāfi un mākslinieks atzīst, ka šis reizē ir skarbs atgādinājums, ka simboliskas skrūves lielveikalā "Maxima" sagruvušajām līdzīgās sijās mēs katrs turpinām skrūvēt ik dienu.
Izdzirdot par iegruvumu, fotogrāfs Roberts Vīcups no sava Ziepniekkalna brauca uz Zolitūdi. Pirmā doma reiz apsardzē strādājošajam vīrietim bija – iet palīgā.
Taču, redzot apjomīgos profesionālo glābēju spēkus, viņš ķērās pie fotoaparāta. Notiekošā dokumentēšana ir Roberta kaislība un reizē darbs. Viņš bildēja Rīgas pils ugunsgrēku, bet tajā naktī – notiekošo veikalā "Maxima" un saprata, ka vispirms jātiek pēc iespējas augstāk – uz blakus mājas jumta.
Zolitūdē notikušais iemūžināts 850 fotogrāfijās. Tās visas viņš piedāvāja Zolitūdē cietušo biedrībai, kad no Regīnas Ločmeles uzzināja par grāmatas ideju. Līdz ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta fotogrāfa Aleksandra Vinka tvertajiem kadriem tagad tās redzamas topošajā grāmatā.
"Tie ir lietiskie pierādījumi, sajūtu pierādījumi," tā šīs bildes raksturo grāmatas dizainers un maketētājs Viktors Naļivaiko-Ekmanis.
Mēnesis, pusotrs, kamēr viņš ne tikai veidoja maketu un apstrādāja bildes, bet arī rediģēja tekstu, jo grāmata ir divās valodās, bija emocionāli ļoti smagi. "Vienā brīdī sapratu, ka nevaru pieķerties, nevaru atvērt vaļā," atzīst Naļivaiko-Ekmanis.
Grāmatā ir arī līdz šim nezināmi fakti. Piemēram, stāsts par četriem celtniekiem, kas devās palīgā un izglāba vairākas dzīvības, vēl pirms ieradās glābēji. Paralēli maketēšanai Naļivaiko-Ekmanis ziņās klausījās, kā tiek nosaukti par traģēdiju morāli atbildīgie.
"Cirks, tas bija tāds cirks - kas no tā mainās? Cirks aizbrauks, klauni paliks? Uzpūtīs uz viņu 2000 eiro vērtajiem uzvalkiem uzrakstu – morāli atbildīgs? Bet kas tālāk?" tā grāmatas dizainers.
Kamēr īstā piemiņas vieta vēl top, grāmata jau ir piemineklis tiem, kas tajā naktī aizgāja un tiem, kas izdzīvoja. Glābējiem, mediķiem, policistiem. Visiem, kas darīja iespējamo un neiespējamo.
