Nacionālais veselības dienests ģimenes ārstus novērtē reizi gadā. Kopumā šogad dienests izvērtēja 1275 ģimenes ārstus, balstoties 13 dažādos kvalitātes kritērijos. “Piemēram, pacientiem vecumā no pēc 50 gadiem katram būtu reizi gadā jāveic izmeklējums uz slēgtajām asinīm, un pagājušajā gadā šī robežvērtība viņam ir jāsasniedz vismaz 8% no viņa pacientiem, lai šajā vecuma grupā būtu veikts šis izmeklējums. Šādu kritēriju ir izpildījuši šogad 546 ārsti,” stāsta Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala.
Kritēriji ir sadalīti četrās grupās – profilaktiskais darbs, hronisko slimību pacientu aprūpe, ģimenes ārsta pakalpojumu klāsts un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu daudzums, pēc kuriem pacients paliek mājās. No izpildīto kritēriju skaita un ārsta praksē reģistrēto pacientu daudzuma ir atkarīga ārsta gada kvalitātes maksājuma summa. 38 ārsti šogad to saņems vairāk nekā 1500 eiro apmērā.
Visus 13 kritērijus izpildījuši 8 ģimenes ārsti, savukārt 27 nav izpildījuši nevienu.
Līga Gaigala norāda, ka rezultāti ir mazliet labāki nekā pērn: “Kopējā aina šogad ir nedaudz labāka. Pirmajā gadā, kad ieviesa šos kritērijus, nevienu kritēriju nebija izpildījuši 56 ārsti, un tāpat pirmajā gadā kopš šo kritēriju ieviešanas nebija neviens ārsts, kas ir izpildījis visus kritērijus. Šogad jau ir šādi ārsti, kas ir izpildījuši visus kritērijus.”
Gaigala pieļauj, ka rezultāti uzlabojas, jo ģimenes ārsti labāk izprot kritērijus, kā arī tagad ārsti var sekot līdzi saviem rezultātiem gada vidū, redzot, kur jāpiestrādā.
Lai gan ģimenes ārstu novērtējuma mērķis ir motivēt ārstus uzlabot sava darba kvalitāti, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzskata, ka tas nenotiek. Galvenais iemesls – patiesībā samaksa par kvalitāti nav prēmija, bet gan ieturēta pamatalga. “Tas nozīmē, ka tas nav kā papildu bonuss par labi izpildītu darbu, bet tas jau ir pamatdarbā. Un, ja šo pamatdarba daļu tu neizdari atbilstoši šim 13 kritēriju novērtējumam, tas nozīmē, ka tu īstenībā esi slikto skaitā un tu pat nesaņem pamatmaksājumu. Tas ir vispār ačgārni, nevienā Eiropas valstī tā nav,” norāda Kozlovska.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija šo problēmu jau ir pārrunājusi ar Veselības ministriju, un tā ir ieklausījusies. No 1.jūlija ģimenes ārstiem no algas vairs netiks ieturēta summa par kvalitātes kritērijiem. To Veselības ministrija apsolīja jau februārī, parakstot vienošanos ar asociāciju. “Veselības ministrija ar ģimenes ārstiem ir vienisprātis, ka šī kvalitātes sistēma ir jāveido tā, lai ģimenes ārstiem tiktu maksāts papildus par labu darba kvalitātes kritēriju izpildi, un kopīgi ar ģimenes ārstiem šobrīd tiek strādāts pie tās sistēmas, lai tādu arī varētu ieviest un nākamajā gadā, saņemot šo finansējumu par darba kvalitātes izpildi, tas jau būtu kā papildu maksājums,” skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Šim mērķim vajadzīgo naudu Veselības ministrija atradusi iekšējās rezervēs, pateicoties izmaiņām laboratorisko izmeklējumu apmaksā.
