Panorāma

CVK izlozē kandidātu sarakstu kārtas numurus

Panorāma

Uģi Brikmani pieminot

Ģimenes ārsts būs jāmeklē deklarētās dzīvesvietas rajonā

Ģimenes ārsts būs jāmeklē deklarētās dzīvesvietas rajonā

Ja faktiskā dzīvesvieta, kuras rajonā izvēlēts ģimenes ārsts, nesakritīs ar deklarēto, turpmāk ģimenes ārstam būs tiesības atteikt šāda pacienta reģistrāciju. Tādus noteikumus plāno ieviest Veselības ministrija (VM). Līdz šim tam, vai pacients konkrētajā adresē ir vai nav deklarēts, nebija nozīmes. 

Ģimenes ārstu cilvēki visbiežāk meklē tuvāk savai dzīvesvietai - lai būtu ērti sasniedzams un lai ģimenes ārsts varētu nākts mājas vizītēs. Un, ja vien šī dzīvesvieta sakrīt ar ģimenes ārstam noteikto pamatdarbības teritoriju un viņa prakse nav pilna, tiesību atteikt pacienta reģistrāciju nav. Taču plānots, ka turpmāk šie noteikumi būs stingrāki. Tai jābūt ne vien pacienta faktiskajai, bet arī deklarētajai dzīvesvietai.  

"Tomēr deklarētā dzīvesvieta - tā ir valstī pieņemta kārtība. Un šie grozījumi ir vienkārši precizējums, lai būtu viennozīmīgi saprotams gan ģimenes ārstam, gan pacientam," pauda VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis.

Ministrijas ierosinājums pagaidām nav plaši apspriests. Tikai šonedēļ to izskatīja valsts sekretāru sanāksmē, kas ir pirmais posms jauno noteikumu pieņemšanai. Ģimenes ārsts un Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis gaidāmās izmaiņas vērtē skeptiski.

"Protams, ka no pacienta redzes viedokļa, manuprāt, šādas normas iekļaušana tomēr ir neloģiska,

jo dažos gadījumos deklarētā dzīvesvieta jaunam cilvēkam varētu būtiski atšķirties no reālās dzīvesvietas. Tiešām, studentiem un citiem cilvēkiem vai kādos darba meklējumos esošam, es domāju, nebūtu loģiska no klienta viedokļa šāda norma. Tas ir pieejamības jautājums, un primārajā veselības aprūpē tas ir pamatjautājums," teica Princis.

Veselības ministrijā gan pauž pārliecību, ka pieejamību tam nevajadzētu mazināt.

"Šī deklarētā dzīvesvieta tomēr ir pastāvīgā dzīvesvieta, un, ja students ir aizbrauca mācīties citā vietā, aizbraucis komandējuma vai kur citur uz kādu laiku dzīvot, tas nenozīmē, ka viņš nesaņems ģimenes ārsta vai primāro palīdzību. Arī nereģistrējies pie ģimenes ārsta cilvēks var saņemt palīdzību no ģimenes ārsta, kur viņš atrodas," stāstīja VM pārstāvis.

Pie jebkura ģimenes ārsta gan nevarot saņemt profilaktisko aprūpi un pastāvīgu uzraudzību - tas esot sava reģistrētā ārsta pārziņā.

Cilvēku dzīvošana vietā, kas nav deklarētā dzīvesvieta, ir realitāte, atzīst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Likums gan nosaka, ka deklarētai dzīvesvietai jābūt un cilvēkam tajā jābūt sasniedzamam, taču tas neliedz uzturēties arī citur.  

"Ir princips, ka jābūt deklarētam; attiecībā uz faktisko, tad viņam jāizdomā, ja viņš ir students, tad viņš mācās, piemēram, citā pilsētā, bet dzīvo citā, tas nebūt nenozīmē, ka viņam jādeklarējas, kur mācās. Tikpat labi tā deklarētā var saglabāties," skaidroja PMLP Juridiskās nodaļas vadītājs Arvīds Zahars.

Tas, ka ar deklarēto dzīvesvietu var būt saistīta kādu pakalpojumu pieejamība, gan nav nekas jauns. No tā var būt atkarīgi, piemēram, pašvaldību pabalsti. Tas gan vairs neesot PMLP ziņā, un ir cilvēka paša izšķiršanās, kā rīkoties un kurā no uzturēšanās vietām deklarēties.

Noteikumi, kuri paredz ģimenes ārstu sasaisti ar deklarēto dzīvesvietu, varētu tikt pieņemti līdz 1. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti