Piemēram, devušies uz Vāciju, Somiju, Zviedriju, Šveici, arī Igauniju un Lietuvu. Tagad Bērnu slimnīca jau sākusi sarunas ar atbildīgo valsts iestādi par iespēju daļā gadījumu par valsts naudu atvest ārvalstu speciālistus šeit uz Latviju, kas būtu vēl izdevīgāks risinājums.
Tērē vairāk neka 10 miljonus
NVD saņēmis rēķinus par vairāk nekā desmit miljoniem eiro. Tie ir par Latvijas iedzīvotājiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem – sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās Eiropas valstīs.
Cilvēki ārstējušies gan neatliekamā kārtā, īslaicīgi apmeklējot ārvalsti un uzrādot Eiropas Veselības apdrošināšanas karti (EVAK), gan arī saņēmuši plānveida pakalpojumus, izmantojot īpašas S2 veidlapas. Šajos gadījumos gan obligāts ir ārstu konsilija atzinums.
Ar šīm veidlapām saistītie ir pakalpojumi, kas nepieciešami dzīvības funkciju nodrošināšanai. Tie ir valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, taču kādu iemeslu dēļ tos nevar veikt Latvijā, piemēram, nav speciālistu ar atbilstošu pieredzi, stāsta NVD pārstāve Evija Štālberga.
"Par pakalpojumu veidiem, kas visbiežāk ir ģenētiskas analīzes bērniem. Tad ir himērisma analīzes personām pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas. Tas ir otrajā vietā. Trešajā vietā ir acu operācijas.
Ceturtajā vietā – cilmes šūnu donora meklēšana, transplantācija un ar to saistītie pakalpojumi," teica Štālberga.
Aug saņemto rēķinu skaits
Lielākos rēķinus – par vairāk nekā diviem miljoniem eiro – NVD saņēmis par pērn Latvijas pacientu Vācijā saņemto plānveida palīdzību saistībā ar šīm S2 veidlapām. Otrajā vietā ir norēķini ar Lietuvu – par gandrīz pusotru miljonu eiro.
NVD stāsta, ka pacientu skaits – gan bērnu, gan pieaugušo – pēdējo gadu laikā nav palielinājies, taču audzis saņemto rēķinu skaits. Tas saistās ar norēķinu kārtību, un dalībvalstis aktīvāk sāk sūtīt rēķinus.
Tāpēc 6.decembrī valdība lēma novirzīt papildu naudu 2,7 miljonus eiro šiem norēķiniem no Aizsardzības ministrijas budžeta.
Arī Bērnu slimnīcas dati par pēdējiem diviem gadiem liecina, ka to pacientu skaitam, kas saņēmuši ārvalstīs veselības aprūpes pakalpojumus, pēdējos gados nav tendences pieaugt. Tie ir gandrīz 100 pacienti gadā.
"Viena liela daļa ir ģenētiskie izmeklējumi, kas šobrīd netiek veikti Latvijā, arī aknu transplantoloģija vai arī procedūras vai terapijas, kas nepieciešami hematoonkoloģijas pacientiem, vai arī konsultācija kādā īpaši sarežģītā gadījumā," par biežākajām situācijām stāsta Bērnu slimnīcas valdes locekle Zane Straume.
Sadarbības labā prakse
Jau izskanējis, ka atbilstoši normatīviem valsts apmaksā aknu transplantācijas operācijas bērniem, bet ne pieaugušajiem.
Bērnu slimnīcas dati liecina, ka pēdējos desmit gados aknu transplantācija Hamburgā veikta 11 Latvijas bērniem, no tiem diviem šogad.
Straume norāda, ka sadarbības ziņā šie ir labās prakses piemēri. "Šie nu ir tie gadījumi, kad mēs redzam, kā dažādas institūcijas sadarbojas, gan mēs kā slimnīca, gan Nacionālais veselības dienests un arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas organizē transportu. Vai tas būtu zemes transports vai gaisa transports atkarībā no bērna stāvokļa. Šīs ir tās reizes, kad S2 veidlapa ir jādabū dienas laikā, un tas tā arī vajadzības gadījumā notiek."
Savukārt kardioloģijas jomā retos gadījumos Bērnu slimnīcas ārstu konsiliji lēmuši par ārstēšanos ārvalstī, jo slimnīca izmanto citu iespēju – tiek piesaistīti fondu līdzekļi, lai ārvalstu konsultantus atvestu uz Latviju konsultēt vai operēt.
Slimnīcas valdes locekle un ārste Straume piebilst, ka tas nenoliedzami ir izdevīgāk: "Gan no finanšu viedokļa skatoties, gan arī no tā viedokļa, ka, kopā to darot, mēs savas kompetences audzējam šeit uz vietas.
Es domāju, ka tas ir ļoti vērtīgi arī visiem nākamajiem pacientiem, kas šeit tiek ārstēti. Tas ir nenoliedzami liels ieguvums ne tikai ārstiem, arī māsām. Pilnīgi visiem, plus vēl vecākiem, ka viņi paliek šeit, mājās, Latvijā, nav valodas barjeras."
Bērnu slimnīca ar NVD sākusi sarunas par iespējām sakārtot sistēmu – kā nodrošināt visu procesu, tajā skaitā arī samaksu ārvalstu konsultantam no valsts puses gadījumos, kad ir iespējams iztikt bez braukšanas uz ārzemēm.
