Gada sākumā notikušajai parakstu vākšanai par apturētajiem likumiem izlietoti 481 894 eiro

Parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma" un likuma "Par pašvaldībām" grozījumiem izlietoti 481 894 eiro, informēja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Parakstu vākšana norisinājās no 16. janvāra līdz 14. februārim, un sākotnēji Ministru kabinets parakstu vākšanas nodrošināšanai piešķīra finansējumu 914 870 eiro apmērā. Plānojot parakstu vākšanu, nepieciešamais finansējums tika aprēķināts, ņemot vērā 2011. gada parakstu vākšanas pieredzi, finanšu aprēķinu veidojot 625 parakstu vākšanas vietām Latvijā un 44 parakstu vākšanas vietām ārvalstīs. Jau parakstu vākšanas laikā,

veicot pārrēķinu atbilstoši pašvaldību un Ārlietu ministrijas noteiktajam faktiskajam parakstu vākšanas vietu skaitam, bija zināms, ka parakstu vākšanas sarīkošanas izmaksas būs mazākas, skaidroja CVK.

Parakstu vākšanas izmaksas ietver parakstu vākšanas lapu izgatavošanu, atalgojumu vēlēšanu komisijām un parakstu vācējiem, informatīvo materiālu sagatavošanu, uzziņu tālruņa darbības nodrošināšanu, vēlēšanu komisiju apmācību, transporta un sakaru izdevumus parakstu vākšanas sarīkošanai gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, kā arī parakstu apkopošanu un pārbaudi.

Lielākā daļa finansējuma jeb 432 694 eiro ir par izdevumiem pašvaldībās – atlīdzība vēlēšanu komisijām, parakstu vācējiem un pieaicinātajām personām un izdevumiem preču un pakalpojumu iegādei.

Tikmēr atlīdzībai parakstu vācējiem ārvalstīs, ieslodzījuma vietās, pieaicinātajiem koordinatoriem un citiem darbiniekiem izlietoti 32 083 eiro, parakstu vākšanas sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai – 4298 eiro, bet precēm un pakalpojumiem – 12 819 eiro.

Parakstu vākšanai tika izveidotas 358 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 41 parakstu vākšanas vieta ārvalstīs. Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījās 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā “Par pašvaldībām” nodošanu tautas nobalsošanai – 5956 jeb 0,38% vēlētāju. Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstīja mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, un par apturētajiem likumiem tautas nobalsošana nebija jārīko, un tie tika izsludināti un stājās spēkā.

Lai apturētos likumus nodotu tautas nobalsošanai, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējo Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem. Savukārt vēlētāju skaits, kas piedalījās parakstu vākšanā, bija aptuveni 4% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita, norādīja CVK.

KONTEKSTS:

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par šiem likumiem bija jārīko, jo 41 Saeimas deputāts izmantoja Satversmē paredzēto iespēju lūgt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Savukārt likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredz, ka šādā gadījumā, lai noskaidrotu, vai apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, ir rīkojama parakstu vākšana, kas norisinās parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs 30 dienas pēc kārtas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas.

Minēto likumu grozījumi ļauj pagarināt pilnvaras ārkārtas vēlēšanās ievēlētām pašvaldību domēm. Iepriekš gadījumā, ja dome tiek atlaista, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti strādāja līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Taču Saeimas deputātu pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka šādos gadījumos vienu vēlēšanu ciklu var izlaist, ja līdz kārtējām vēlēšanām atlicis mazāk par diviem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti