FOTO: Atjaunota Jūrmalas šoseja - sešas minūtes Rietumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Amatpersonu, būvnieku un pašvaldību pārstāvju klātbūtnē trešdien svinīgi atklāts autoceļa posms ar visaugstāko satiksmes intensitāti valstī – Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), satiksmes intensitāte tajā pērn sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī, informēja “Latvijas Valsts ceļi''.

Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība “A.C.B.” un “Binders” par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS “Ceļuprojekts”. 

Ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums.

Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

“Es gribu pateikt paldies būvniekiem, uzraugiem, projektētājiem un visiem, kas pielika roku, lai šīs sešas minūtes Rietumos būtu. Es ceru, ka nu jau tās būs piecas minūtes, jo nākamo sezonu atļautais ātrums būs 110 km/h.

Tas būs sākums labākam ceļu tīklam ap Rīgu. Paldies arī ceļa lietotājiem par pacietību,” atklājot Jūrmalas šosejas posmu, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

“Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 000 transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 000 vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi – atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Veicot būvdarbus no 2019. gada līdz šodienai, Jūrmalas šosejas posmā ieklāti 195 000 kubikmetri asfaltbetona trīs kārtās, veikti grunts darbi 150 000 kubikmetru apjomā, pamatos iestrādāts cements 8 600 tonnu apjomā, izbūvēta drenāža 4 100 metru garumā un caurtekas 410 metru garumā. Uzstādīti 200 apgaismes balsti un 350 spuldzes, 23 300 metri drošības barjeru un divi kilometri drāšu žoga, 925 signālstabiņi, 144 ceļazīmes un 51 virziena rādītājs un informācijas zīmes. Veikta apzaļumošana ar augu zemi 15 centimetru biezumā 150 000 kvadrātmetru platībā, nozāģēti un izlauzti 316 koki un celmi. 

Iepriekšējos remontdarbus Jūrmalas šoseja (A10) piedzīvoja gadsimtu mijā, pirms vairāk nekā 20 gadiem.

Sešas minūtes Rietumos

1877. gadā tika atklāta Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija, bet ap to esošie ceļi pildīja galvenokārt pievedceļu funkcijas.

20. gs. sākumā arvien lielāku ievērību sāka gūt Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. – 1917. gadam uzbūvēja šoseju no Rīgas līdz Dubultiem 24 km garumā ar tiltu pār Lielupi.

Līdz 1925. gadam tika pabeigta šosejas pārbūve no Rīgas robežas līdz Lielupei.

Lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, 1926. gadā šim šosejas posmam 13 km garumā uzklāja melno segumu pēc virsma apstrādes paņēmiena 1 – 1,5 cm biezā kārtā.

Pēc kara vairāki gadi tika veltīti kara postījumu novēršanai, bet 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.

1960. gadu vidū autotransporta skaita un kravnesības pieaugums bija priekšnoteikums tālākai šosejas rekonstrukcijai. Bija jāņem vērā arī fakts, ka vasarās vieglo automobiļu īpatsvars uz Rīgas – Jūrmalas šosejas pieauga par 60 – 70% no kopējā transporta līdzekļu skaita, satiksmi bremzēja arī vienlīmeņa krustojumi pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tāpēc tika pieņemts lēmums par ceļa rekonstrukciju.

Rīgas–Jūrmalas šosejas rekonstrukciju pabeidza 1972. gadā. Tas šajā laikā bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš ar sešām braukšanas joslām, 12,1 km garumā, ceļu šķērsojuma mezgliem divos līmeņos, apgaismojumu, auto apkopes un atpūtas vietām. Tajā bija ieliktas visas tā laika modernākās ceļu būvniecības atziņas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu, miglu vai apledojumu, pāri visām ceļa joslām tika izbūvēts satiksmes pārvads bez starpbalstiem, abās ceļa pusēs bija degvielas uzpildes stacijas. Tas bija vienīgais ceļa posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Ne velti šo ceļu padomju laikos klusi dēvēja par „sešas minūtes Rietumos”.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti