ĪSUMĀ:
- Programmas “Dizaina domāšana produktu izstrādē” audzēkņiem nosūtīja grafiku, kurā bija redzams – lekcijas lasīs vieni no labākajiem jomas profesionāļiem.
- Apmācāmie šos lektorus neredzēja ne reizi.
- Daži pasniedzēji tika uzrunāti konkrētajam darbam tajā pašā dienā, kad izsūtīja grafikus, un nekādu piekrišanu nebija devuši.
- Mācībām bija jāsākas pēc divām nedēļām attālinātā režīmā.
- Pieteiktā lektore Signe Adamoviča no mācību centra piedāvājumu vispār nesaņēma.
- Lilita Sparāne jau pirmajā telefonsarunā sadarbību atteikusi.
- Čārlzs Bušmanis: Sajūta, ka “Mācību centrs MP” mēģināja iemānīt toksiskā līgumā.
- Mācību centra vadītāja: Pasniedzēju minēšana apmācāmo līgumā ir mūsu pārspīlēta centība.
- Projekta uzraugi par programmu saņēma sūdzības no vairākiem desmitiem audzēkņu.
- VIAA pārtraukusi sadarbību ar izglītības iestādi par konkrētās programmas īstenošanu divas grupās, un tā finansējumu no struktūrfonda nesaņems.
- Taču VIAA un Izglītības kvalitātes valsts dienests nesaskata problēmu faktā, ka audzēkņi būtībā apmuļķoti.
Pieaugušo apmācībām tirgū nonācis vēl nebijuša apjoma Eiropas struktūrfondu atbalsta apmērs – kopumā 47 miljoni eiro. Par šo naudu laikā līdz 2023. gadam paredzēts papildināt zināšanas aptuveni 55 tūkstošiem strādājošu cilvēku. Fondi mācību maksu sedz gandrīz pilnībā – līdz pat 95 procentiem no mācību maksas. Pārējais jāpiemaksā audzēknim. Jau ir notikušas četras mācību kārtas, kā arī viena attālināto mācību kārta, bet šobrīd izsludināta izglītojamo pieteikšanās 5. kārtai, kurā pieejamas 500 dažādas mācību programmas.
Ar katru nākamo kārtu iestāžu skaits, ar ko slēdz līgumus, ir audzis – no 55 pirmajā kārtā līdz 89 un 82 trešajā un ceturtajā kārtā. Izņēmums ir šovasar izsludinātā attālināto mācību kārta, kurā līgumi noslēgti tikai ar 23 iestādēm, kas piedāvāja ap 200 programmu.
Inas Gudeles vadītais “Mācību centrs MP” programmas “Dizaina domāšana produktu izstrādē” audzēkņiem bija nosūtījis grafiku, kurā bija redzams – lekcijas lasīs vieni no labākajiem šīs jomas profesionāļiem – Signe Adamoviča, Lilita Sparāne, Elīna un Čārlzs Bušmaņi. Taču realitāte izrādījās pilnīgi cita. Apmācāmie šos lektorus neredzēja ne reizi. Turklāt nomainījās arī daži mācību sākumā redzētie un pieteiktie pasniedzēji.
Kursam pieteicās 108 cilvēki, “Mācību centrs MP” audzēkņus sadalīja divās grupās. “De facto” runāja ar vairākiem šo grupu dalībniekiem, kuri apliecināja, ka nav ieraudzījuši gaidītos pasniedzējus un nav sakritušas apmācību tēmas.
“Es gribētu teikt, ka šī konkrētā lieta ir stipri pārspīlēta no atsevišķu izglītojamo puses. Jo lielākā daļa iebildumu, kas tika minēti vēstulē, neatbilst patiesībai,” uzskata Ina Gudele.
“Mācību centrs MP” audzēkņiem kopā ar līgumu 3. augustā izsūtīja arī nodarbību grafiku ar tēmām un pasniedzēju vārdiem. Taču “De facto” izpētītais ļauj secināt, ka daži pasniedzēji 3. augustā tikai tika uzrunāti konkrētajam darbam, bet nekāda veida piekrišanas vēl nebija. Mācībām bija jāsākas jau pēc divām nedēļām, 17. augustā, turklāt attālinātā režīmā.
“Mēs nekur nepublicējām publiski, ka viņi varētu šajā kursā pasniegt. Viņu vārdi bija minēti pirmatnējā programmā, kur mums varbūt nevajadzēja minēt, bet mēs to izdarījām,” skaidro Gudele.
Pieteiktā lektore Signe Adamoviča apstiprināja, ka no mācību centra piedāvājumu vispār nav saņēmusi. Savukārt Lilita Sparāne jau pirmajā telefonsarunā 3. augusta pēcpusdienā sadarbību atteikusi: “Man pienāca ziņa no pazīstamas skolotājas, kura tiem kursiem bija pieteikusies, un priecīga zvanīja, ka izvēli izdarījusi, jo redzējusi manu vārdu starp pasniedzējām, saņemot līgumu. Tas gan bija nepatīkams pārsteigums! Sapratu no viņas, ka man tika zvanīts 3. augustā – tieši tad, kad dalībniekiem bija jāparaksta līgums un jāiemaksā sava finansējuma daļa.”
Līdzīgu laika grafiku apliecina arī Čārlza Bušmaņa teiktais. Viņam kopā ar Elīnu Bušmani sākotnējā grafikā bija iekļauts visvairāk nodarbību. Puses gan mēģināja vienoties vēl līdz pat mācību sākumam, taču nesekmīgi.
Dizaineru ieskatā tika piedāvāta neadekvāti zema samaksa par tik lielu grupu vadīšanu, turklāt bija par maz laika, lai sagatavotos attālinātajām lekcijām.
“Mūsu reputācija ir atkarīga no mūsu darba kvalitātes. Tātad tieši no apmācību kvalitātes. Tāpēc mēs atsakāmies sniegt zemas kvalitātes apmācības. Man ir sajūta, ka “Magnetic Pro” [“Mācību centrs MP”] mēģināja mani iemānīt toksiskā līgumā, kur mēs nevarētu nodrošināt kvalitatīvu apmācību,” raidījumam norāda Bušmanis.
Mācību centrs izveidoja divas vairāk nekā 50 cilvēku grupas, koriģēja apmācību grafiku un pasniedzēju sarakstu, bet pat te ne viss atbilda realitātei. Piemēram, ievadlekcija bijusi vienu, ne četras stundas.
Nodarbībās atšķīrušās paredzētās tēmas un apakštēmas. Pat atkārtojušies mācību materiāli.
Gudele uzsver, ka dažādi cilvēki uz mācībām nāk ar dažādām gaidām, un dažiem tās nav piepildījušās: “Kas attiecas uz pasniedzējiem, kas tika minēti līgumā, tā ir mūsu pārspīlēta centība. Mums viņi nebija jāmin līgumā, bet provizoriski – mēs veicām sarunas ar šiem pasniedzējiem, lai vadītu šo kursu, ar kuriem mēs beigās līgumu nenoslēdzām. Un bez šaubām, ka mēs viņus aizvietojam ar citiem pasniedzējiem. Bet tādi iebildumi, ka pasniedzēji nebija pietiekoši kvalificēti vai pietiekoši sagatavoti – es pilnībā noraidu šāda veida apgalvojumus.”
Projekta uzraugi par šīs programmas īstenošanas procesu saņēma sūdzības no vairākiem desmitiem audzēkņu.
Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktajā aptaujā vairāk nekā puse no kursa dalībniekiem apliecināja, ka nevēlas šīs mācības turpināt.
Līdz ar to VIAA nolēmusi pārtraukt sadarbību ar izglītības iestādi par konkrētās programmas īstenošanu divas grupās, un tā finansējumu no Eiropas struktūrfonda nesaņems. “Būtiskākā problēma, ko izglītības iestāde pieļāva savā darbībā, bija organizatoriska procesa jautājumi, respektīvi, gan komplektējot mācību grupas netika savlaicīgi nodrošināt mācību līgumu noslēgšana abpusēja, gan arī tika konstatētas nesakritības ar mācību grafiku, kas tika izsniegts izglītojamiem, un kas bija faktiskā norise uz vietas,” skaidro VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.
Taču ne VIAA, ne Izglītības kvalitātes valsts dienests nesaskata problēmu faktā, ka audzēkņi būtībā apmuļķoti, tiem uzrādot augsti novērtētus lektorus, kuri nav devuši piekrišanu veikt apmācības. Kvalitātes uzraugi pārbaudēs uz vietas secinājuši, ka izglītības process notiek un vajadzīgi nelieli administratīvā procesa uzlabojumi, bet būtisku iebildumu nav. Pārbaude vēl pilnībā nav noslēgusies. “Jautājums ir par to, vai var nomainīt pedagogus – mēs paši zinām, ka pastāv mācībspēku aizvietošanas sistēma, ka var būt dažādi apstākļi, kādēļ kāds pedagogs pēkšņi vairs nestrādā vai nemāca, bet galvenais pienākums ir nodrošināt mācību nepārtrauktību un pedagogu atbilstību valstij izvirzītajām kvalifikācijas prasībām,” saka Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktore, IKVD vadītāja vietniece Andra Šenberga.
Noslēdzoties iepriekšējām kārtām, Izglītības attīstības aģentūra veikusi aptaujas par apmierinātību ar mācību kvalitāti. Pēc pirmajām trim kārtām līdz aptuveni desmit procentiem aptaujāto uzskatīja, ka iegūtās zināšanas konkurētspējai darba tirgū atbilst vien apmierinoši vai ir bijušas neapmierinošas. Savukārt pēc ceturtās kārtas novērtējums – apmierinoši vai neapmierinoši sniegts jau divreiz biežāk – 16 procentos atbilžu. Savukārt attālinātās mācības tiks vērtētas pēc to noslēguma.
Iegūto zināšanu/prasmju vērtējums konkurētspējai darba tirgū (1.-3.kārta, VIAA dati)
Iegūto zināšanu/prasmju vērtējums konkurētspējai darba tirgū (4.kārta, VIAA dati)
Šobrīd izsludināta jauna pieteikšanās kārta pieaugušo apmācībām, kurā pieejamas 500 mācību programmas, tai skaitā 21 piedāvā arī “Mācību centrs MP”.
Iepriekšējās kārtās aģentūra slēgusi līgumus ar aptuveni 80 mācību iestādēm, taču katrā no reizēm vismaz padsmit iestādes nav spējušas nokomplektēt mācību grupas un līgumi lauzti.
