Mēģinājums atrast Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju, sludinot konkursu, izgāzies, un pastāv iespēja, ka šeit nesakrita pat finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas ( Zaļo un Zemnieku savienība) un premjera Māra Kučinska (ZZS) nostāja. Ministri pārsteidzis premjera paziņojums, ka jauna konkursa nebūs un VID vadītāju meklēs starp augstākajiem ierēdņiem.
Tikmēr bijusī dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā Latvijas radio iepriekš atzina, ka VID ir unikāla iestāde, un ar pieredzi citas valsts iestādes vadībā var būt par maz, lai īstenotu paredzētās reformas. Ģenerāldirektors būtu jāmeklē, piemēram, starp lielo auditorfirmu partneriem. Taču tādus kandidātus attur gan zemāks atalgojums, gan citi faktori.
4000 darbinieku organizācijas vadība un vienlaikus reorganizācija, panākot, lai valsts kasē nonāk vairāk līdzekļu, nav paveicama bez politiskā atbalsta, un par to pastāv pamatotas šaubas.
“Ministre saka – “es tevi atbalstīšu es tevi uzrunāju”, bet “Vienotībai”, kas ilgstoši atbildēja par VID, attiecības ar ZZS nav tās labākās, un rodas bažas, ka šo cilvēku arī politiski mocīs,” uzskata žurnālists Māris Zanders.
Personāla atlases konsultanti, kas nodarbojas ar augstāko vadītāju meklēšanu, norāda, ka ar sludinājumu palīdzību un mēneša laikā tas nav izdarāms.
“Augsta līmeņa vadītāju atlase notiek mēnešiem, ja būtu pieteicies vadītājs no sludinājuma, tā būtu ļoti liela veiksme,” spriež personāla atlases kompānijas “Ariko Reserv” vecākais konsultants Viesturs Vīksna.
Pēc vadītāju atlases speciālista teiktā, valstī atrastos diezgan daudz cilvēku, kuru prasmes atbilstu šim amatam. Taču viņiem jau ir labi apmaksāts darbs un pat ja viņus ieinteresētu VID vadītājam pieejamā unikālā pieredze, un tamdēļ viņi pat piekristu nedaudz zemākam atalgojumam, tad vienalga viņiem šķistu par mazu pašreizējā direktora alga - nepilni 3000 eiro mēnesī, par ko vēl jāizbauda dažāda ranga politiķu radītas negācijas.
Jau ziņots, ka 30. maijā Pētersone iesniedza atlūgumu. Tas notika mazāk nekā nedēļu pēc tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, kura tobrīd VID vadītāja atlūgumu vēl nepieņēma.
1.maijā Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ - VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteicās 13 kandidāti, bet tālāk uz otro kārtu izvirzīja četrus kandidātus, kuru vārdus konkursa komisija gan neatklāja.
Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta. Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Latvijas Televīzīja iepriekš vēstīja, ka šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. Reizniece-Ozola "Rīta Panorāmā" pauda viedokli, ka Koļegova būtu piemērota VID vadītāja amatam.
