Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), atceroties vēl studenta gados rokās turētu pirmo atjaunotās Latvijas pieclatnieku, atzīst tā simbolisko nozīmi: „Subjektīvi man lata pietrūks. Lats ir lats.”
Tomēr grūtos brīžos neviens nevērtējot naudas simbolisko nozīmi. „Bet tas ir pirmkārt maiņas līdzeklis. Esam redzējuši, kā neuzticībā latam tas tika mainīts pret eiro,” norāda premjers.
Latvija būs astoņpadsmitā valsts, kas atteiksies no nacionālās valūtas par labu eiro. Taču par lielām nācijas pašapziņas traumām neesot jāuztraucas, turklāt lielākā daļa sabiedrības ir jau piedzīvojušas maksāšanas līdzekļu maiņas. „Mums kabatās bija rubļi, un vai tāpēc mums nebija Dziesmu svētku?,” vaicā Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Tālavs Jundzis.
Pārlieku sentimentā pret latu varot saskatīt drīzāk nacionālās pašapziņas vājuma nevis spēku, un līdzīgi esot ar valsts valodu. „Tad kad būsim pārliecināti par savu valodu, tad varēsim ielaist citas valodas un nebaidīties par pašapziņu. Tāpat ir ar valūtu,” norāda Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.
Eksperti bija vienisprātis, ka galvenie nācijas identitāte stūrakmeņi ir valoda un kultūra, nacionālai valūtai atvēlot vien piliena lomu.
Lata pazīstamākie simboli - tautumeitas profils un valsts ģerbonis - rotās arī daļu eiro naudas zīmju, savukārt Brīvības piemineklim uz monētām izrādījies par šauru. Nesen atklājies, ka savulaik Lielbritānijas naudas kaltuvē gravieru radītā Milda nesakrīt ar pirmās republikas laika oriģinālu, taču tas nav traucējis tautā to iemīlēt, un līdzīgi arī eiro ar laiku kļūšot par savējo.
