Latviju jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā pārstāvēs astoņi deputāti. Eiroparlamenta gaiteņi jau pazīstami pieciem no viņiem - „Vienotības" pārstāvjiem Valdim Dombrovskim, Krišjānim Kariņam un Sandrai Kalnietei, Nacionālās apvienības pārstāvim Robertam Zīlem, kā arī no Latvijas Krievu savienības ievēlētajai Tatjanai Ždanokai, bet pārējie trīs - Artis Pabriks („Vienotība"), Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku savienība) un Andrejs Mamikins („Saskaņa") - eiroparlamentārieša krēslā sēdīsies pirmo reizi.
„Domāju, ka kopumā šī komanda izskatās gana cerīga," saka politologs Juris Rozenvalds. Izņēmums esot Tatjana Ždanoka, kas jau iepriekš likusi saprast, ka Eiroparlamentā nepārstāv Latvijas intereses. Pozitīvi vērtējams, ka ievēlēti vairāki pieredzējuši deputāti - Dombrovskis, Kariņš, Kalniete un Zīle. Intriga būšot jaunie.
„Grūti spriest, kā veiksies Grigules kundzei un Mamikina kungam. Vairāk es pozitīvi šai ziņā vērtēju Mamikinu, ņemot vērā viņa pieredzi un mobilitāti, par Grigules kundzi grūtāk teikt, jo vairāk es viņu varēju vērot no autobusa sienām… Bet kopumā es domāju, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo sasaukumu, tas ir solis uz augšu," uzskata Rozenvalds.
Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem eksperts uzskata deputātu darbu Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā. Liela nozīme būs viņu spējai veidot labus kontaktus arī ar citu valstu deputātiem, jo Latvijas pārstāvji ir mazāk nekā 1% no visiem EP deputātiem.
Tam piekrīt arī Latvijas Zemnieku Saeimas vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja, kā piemēru minot Sandras Kalnietes aktivitāti tiešmaksājumu jautājumos iepriekšējā sasaukumā.
„Tas tikai parāda, ka nav svarīgi, vai tu nāc no lielas vai mazas valsts, svarīgi - cik spējīgs tu esi. Tādēļ arī bija tik svarīgi, lai šajās vēlēšanās balso par tiem, kam ir valodas, komunikācijas spējas, kuri spēj argumentēt, nevis par partiju sarakstiem vai demagogiem," uzsver Dzelzkalēja.
Tādēļ interesanti būšot vērot, kā darbā EP sevi pierādīs Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Iveta Grigule, kura kampaņā vairāk uzsvērusi nevis Eiropas, bet nacionālā līmeņa jautājumus, kā pensijas vai skolotāju algas. Taču kopumā jaunievēlētais Latvijas eiroparlamentāriešu sastāvs Dzelzkalējas ieskatā ir pat labāks, nekā cerēts - ar vismaz pieciem spēcīgiem deputātiem, tostarp Dombrovski, Kariņu un Kalnieti, kas, cerams, pārstāvēs Latviju gan Lauksaimniecības, gan Vides komisijā, jo zemniekiem būtiski ir arī vides un klimata pārmaiņu jautājumi, uzsver Zemnieku Saeimas vadītāja vietniece.
Nodarbinātībai un ekonomikas izaugsmei nākamajā piecgadē jākļūst par Eiropas Savienības prioritāti, lai tā spētu konkurēt ar citiem pasaules reģioniem, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone. No Latvijas deputātiem viņa gaida arī Latvijas ciešāku iekļaušanos ES vienotajā tirgū nodokļu, enerģētikas, pētniecības un citās jomās.
„Vienotais tirgus tiešām ir ārkārtīgi svarīgs. Tāpat darba tirgus efektivitāte, izglītība, nodokļu politika - tās ir jomas, kas viņiem būs jārisina. Un gribi vai negribi, tas viss deputātiem būs jāiemācās un jāiedziļinās. Un populisms tur vairs nelīdzēs," uzsver Meņģelsone.
Gan LDDK, gan Zemnieku Saeimas pārstāvji gatavi jau drīzumā tikties ar jaunajiem eiroparlamentāriešiem un skaidrot savas prioritātes Latvijas izaugsmei.
Jau ziņots, ka rezultāti liecina - EP vēlēšanās Latvijā visvairāk jeb četri EP deputātu amati tikuši partijai „Vienotība”, savukārt vēl četri politiskie spēki ieguvuši pa vienam deputāta krēslam: Nacionālā apvienība (NA), partija „Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Krievu savienība (LKS).
Par "Vienotību" nobalsoja 46%, NA - 14,25%, "Saskaņu" - 13,04%, ZZS - 8,26%, bet Krievu savienību - 6,38%.
Sestdien notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 443 453 balsotāji jeb 30,12% balstiesīgo vēlētāju, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
