Eiroparlamenta vēlēšanās aktivitāte 30,12% - absolūti zemākā kopš neatkarības atgūšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sestdien notikušajās Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.

EP vēlēšanās 6,8% vēlētāju izmantoja iespēju nobalsot iepriekš.  Bet sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 30,12% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati par aktivitāti visos 952 iecirkņos.

Aktīvākie vēlētāji bija Rīgā, kur nobalsoja 146 186 jeb 35,32% vēlētāju. Viszemākā aktivitāte bija Latgalē – tur vēlēšanās piedalījās 53317 jeb 23,44%. Kurzemē nobalsoja 55 236 jeb 27,65% velētāju, Vidzemē vēlēšanās piedalījās  127 580 jeb 31,67% pilsoņu, bet Zemgalē  - 60 520 jeb 26,68%.

 

EP vēlēšanas Latvijā pirmo reizi notika 2004.gada 12.jūnijā, kad tajās piedalījās 577 879 jeb 41,34% vēlētāju.  2009.gadā, kad Eiropas parlamenta vēlēšanas notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām, tajās piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.

Pērn pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,99% vēlētāju, 2009.gada pašvaldību vēlēšanās balsoja 53,8%, 2005.gada pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija 52,85%, bet 2001.gada pašvaldību velēšanās balsoja 61,98% vēlētāju. Savukārt 1997.gadā municipalitāšu vēlēšanās piedalījās 56,84%, bet 1994.gadā - 58,5%.

5. Saeimas vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%, 6. Saeimas vēlēšanas 1995.gadā balsoja 955 392 jeb 71,9% vēlētāju, 7.Saeimas vēlēšanās balsoja  71,89%, bet 8.Saeimu vēlēja 71,51%,  9.Saeimā vēlētāju aktivitāte Latvijā bija 60,98%,vēlētāju līdzdalība 10.Saeimas vēlēšanās bija 63,12%.  Savukārt 11. Saeimas vēlēšanās balsoja 59,45%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti