Panorāma

Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienībā

Panorāma

Kā ES un Lielbritānija sadarbosies pēc BREXIT

Eksperti: Jaungada uzrunās pietrūka emociju

Eksperti: Amatpersonu gadumijas uzrunās pietrūka emociju

Pietrūka ciešākas sasaistes ar cilvēku ikdienu un emociju. Kas ir pieminētie nākotnes mērķi un kā pārvarēsim esošās grūtības un ko esam izdarījuši arī nepareizi? Tādi jautājumi ir ekspertiem, vērtējot Valsts prezidenta Egila Levita un premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") gadumijas uzrunas.

Sociologs Arnis Kaktiņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijai ir ļoti daudzi aspekti un būtu bijis labi, ja augstākās varas pārstāvji, uzrunājot sabiedrību, būtu ietvēruši dažādākus skatu punktus.

"It sevišķi, ja mēs runājam par ekonomiskās krīzes aspektu, un labai sabiedrības daļai tas tiešām ir galvenais un centrālais aspekts.

Viņus ne tik daudz satrauc epidemioloģiskās lietas, kā tas: klau, par kādu naudu es nākamo mēnesi bērniem maizi pirkšu.

Tad nu šie aspekti tur izpalika," uzskata Kaktiņš.  

Ministru prezidenta un Valsts prezidenta uzrunā trūkusi arī pašanalīze.

"Kritikas tam, ko un kā valdība varbūt nav gluži labi šajā gadā izdarījusi. Jo tas ir tas, kā to redz publika. To mēs īsti runā nesadzirdējām. Levits tādā ziņā bija mazliet labāks, jo tomēr viņam vismaz vienā frāzē bija pret sevi vērsta kritika," sacīja sociologs.

Valsts prezidents runājis par nākotnes mērķiem, taču pietrūcis skaidrojums - kas tad ir tie mērķi un kas ļaus mobilizēties un tikt pāri šā brīža grūtībām, sacīja politologs Jānis Ikstens.

"Ne vārda nebija par to, ka ar šodienu sākas jaunais Eiropas Savienības finanšu ietvars turpmākajiem 7 gadiem. Mums ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns, kur arī ir dažādi mērķi un uzdevumi. Tas, manuprāt, varētu būt labs atspēriena punkts, lai iezīmētu, ko tad mēs darīsim tālāk. Respektīvi, nevis atskaņot jau par banālo digitālo un zaļo Eiropu, bet ko tagad mēs Latvija konkrēti darīsim," vērtēja Ikstens.

Sarežģītos laikos cilvēki meklē atbildes uz jautājumu - kas sagaidāms nākotnē un kā dzīvot tālāk?

Jaungada uzrunu uzdevums ir raisīt emocijas un noskaņojumu, bet to valstsvīru uzrunās pietrūcis, uzskata Latvijas Universitātes docente Olga Kazaka.

"Mēs redzējām audzināšanas runas, mēs redzējām situāciju, ka mums tika pateikts, ka jācenšas vairāk, jābūt empātiskākiem. Dzirdējām virkni tādu uzdevumu, kas cilvēkiem tika piedāvāti, mainīt attieksmi. Bija instrukciju, faktu, diezgan amorfu, globālu faktu noskaitīšana. (..) Jā, faktoloģiski viss ir pareizi, bet to vajadzēja  emocionāli ietērpt tādā stāstā drīzāk, nevis instrukcijā," vērtēja Kazaka.

Uzrunas bija vērstas uz negludumu nolīdzināšanu starp sabiedrību un politiku, jo gan premjerministrs, gan prezidents runāja par sadarbības nepieciešamību. Gan Kariņš, gan Levits uzrunā izmantoja vārdu "draugi". Kā norādīja eksperti, mērķis ir mazināt distanci, taču, tā kā daļa sabiedrības skeptiski raugās uz politiķiem, ar šādu apzīmējumu var būt par maz, lai iegūtu simpātijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt