Pirmais, kas krīt acīs, lasot Eiropas Komisijas pētījumu par tiesu sistēmām Eiropā, - Latvijā joprojām esam tālu no efektīvāko un ātrāko Eiropas valstu tiesām. Lietu izskatīšanas ātruma ziņā atrodamies vien pa vidu.
Cerību stars - Latvijā pēdējos gados nedaudz aug civillietu un komerclietu izskatīšanas ātrums pirmajā instancē. 2010.gadā tam vidēji bija vajadzīgs nepilns gads. 2014.gadā šis laiks pakāpeniski sarucis līdz 240 dienām. Lietuvā līdzīgās lietās 2014.gadā bija vajadzīgas drusku zem 100 dienām, Igaunijā - ap 120, kas togad bija pirmais un trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā, kamēr Latvija bija tikai 14.vietā.
Daudz apspriestajās maksātnespējas lietās izskatīšanas laiks sarucis no trim gadiem līdz pusotram. Tas ir viduvējs rādītājs - starp slovākiem, kam šādās lietās vajadzīgi četri gadi, un īriem, kas tās iztiesā vidēji četros mēnešos.
Tas, cik ātri un kvalitatīvi strādā tiesas, lielā mērā atkarīgs no tiesnešu kvalifikācijas. Latvijas tiesnešiem ir tiesneša kandidāta apmācības un pamatzināšanu apmācības jau pēc stāšanās darbā. Turpretim daļā citu valstu prasības ir augstākas – piemēram, tiesnešiem pēc darba sākšanas obligāti jāgūst zināšanas kādā specifiskā tiesas funkciju jomā.
Interesanti ir dati par tiesnešu papildu apmācības virzieniem. Citās valstīs liels uzsvars ir likts uz spriedumprasmi, tiesas vadību un uzmanība pievērsta arī juridiskajai ētikai. Bet Latvijas uzmanība veltīta tikai informācijas tehnoloģiju apguvei un pielietošanai tiesu darbā. Tieslietu ministrijā skaidro – pētījuma autori ņēmuši vērā datus tikai no Eiropas tiesnešu tālākizglītības tīkla, bet realitātē tiesneši papildina arī profesionālās zināšanas.
“Šis pats pētījums tālākajās shēmās atspoguļo to, ka Latvijā ir labi attīstītas tiesnešu mācības. Mums ir gan kandidātu mācības, gan jauno tiesnešu mācības, gan tiesnešu ar stāžu mācības,” saka Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža.
“Arī profesionālajām zināšanām Latvija ir pietiekami augstu reitingu ieguvusi šajā Eiropas dalībvalstu novērtējumā – piemēram, attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību apguvi Latvijas tiesneši ir ierindoti ceturtajā vietā pēc pieejamā mācību apjoma,” norāda Ilgaža.
Šī gada februārī veikta Eirobarometra aptauja rāda, ka Latvijas tiesu neatkarību kā ļoti augstu vai pietiekami augstu vērtē kopumā 42 procenti cilvēku. Bet gandrīz puse sabiedrības – tiesu neatkarību vērtē kā zemu vai pat ļoti zemu.
Uzņēmēji ir vēl kritiskāki. Viņu vidū tiesām daudzmaz uzticas vien 35 procenti. 58 procenti uzņēmēju tiesu neatkarību vērtē zemu vai ļoti zemu. Tā kā redzams - Latvijas tiesu sistēmai spēcīgi jāstrādā arī pie sava tēla sabiedrības acīs.
