Plānots, ka finansēšanas līgums tiks noslēgs līdz 2021.gada beigām.
Ministrijā norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) turpina atbalstīt projektus, kas palīdz sasniegt Eiropas Zaļās vienošanās klimata mērķus. Kopumā finansējuma atbalsts piešķirts 68 pētījuma projektiem, kas nākotnē veicinās infrastruktūras uzlabojumus, un pēc to īstenošanas palīdzēs izveidot trūkstošos transporta savienojumus Eiropā, atbalstīs ilgtspējīgu transportu un radīs jaunas darbavietas.
Vairāk nekā puse atbalstīto projektu veicinās spēcīgāka Eiropas dzelzceļa tīkla izveidi, attīstot pārrobežu savienojumus un nostiprinot tā nozīmīgākos posmus.
Finansiālo atbalstu saņems arī pārējās Baltijas valstis "Rail Baltica" turpmāko projekta aktivitāšu finansēšanai no Kohēzijas fonda līdzekļiem.
KONTEKSTS:
ES līdz 2030. gadam apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par vismaz 55%. Līdz šim Latvija saņēmusi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu aptuveni 313 miljonu eiro apmērā, informēja Satiksmes ministrijā.
Sākusies "Rail Baltica" būvniecības fāze. 2021. gadā Latvijā notiks jau divu lielu "Rail Baltica" trases posmu būvdarbi: lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālajā stacijā, kur darbi tika sākti novembra beigās. Visā Latvijas teritorijā norit "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
