Dobeles Kultūras nama ēka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados būvēta kā latviešu biedrības nams. Jau kopš 1998.gada tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Par seno godību pašreiz gan liecina tikai ēkas fasāde.
“Man liekas – svarīgs un aktuāls šis jautājums bijis vienmēr. Vienmēr esam gribējuši, lai ēku atjaunotu tādu, kā tā bija, kad Pauls Kundziņš sākotnēji to projektēja,” saka Dobeles Kultūras nama direktore Lelde Klusa.
Visliktākajā stāvoklī ir aktieru telpas, kuras pēdējos gadus drošības apsvērumu dēļ vairs netiekot izmantotas. Mazliet labāka situācija ir lielajā zālē un vestibilā, kur remontdarbi veikti 21.gadsimta sākumā. Pārējās telpas remontu piedzīvojušas pagājušajā gadsimtā, kad vietumis arī pārprojektētas.
“Sevišķi pārmaiņas padomju laikā piedzīvojušas dienvidu puses piebūves. Es nezinu, pēc kādiem projektiem un ar kādu domu, gan jau kāda doma tomēr bija, bet ir stipri vien izmainītas tās telpas, ko mēs tagad vēlamies atjaunot vēsturiskajā izskatā,” stāsta Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa.
Šoreiz remontētas tiks visas telpas, bet vēsturiskā bufete un mazā zāle atgūs sākotnējo veidolu un pielietojumu.
Līdzās vēsturiskajai ēkai tiks uzbūvēta arī piebūve, kurā atradīsies mēģinājumu zāle un aktieru telpas. “Šī jaunbūve, protams, nevar atdarināt kādus vecos būvniecības stilus, tai jābūt mūsdienīgai. Arī pieminekļu aizsardzības biedrība to ir akceptējusi. Tas būs tāds interesants akcents pie vecās Latviešu biedrības ēkas,” stāsta Krūmiņa.
Firma ''Bukoteks'' darbus apņēmusies veikt astoņos mēnešos. Tikmēr par14 pašdarbības kolektīvu mājvietu kļūšot mācību iestādes, bet kultūras pasākumi vairāk notikšot brīvā dabā.
“Varbūt kino nebūs kādu brīdi, varbūt nebūs kāds profesionālais simfoniskais orķestris, bet tas ir tikai mirklis,” saka Kultūras nama direktore.
Vērienīgie remontdarbi kopā ar būvuzraudzību izmaksās vairāk nekā divus miljonus eiro. Tā kā pašvaldībai neesot izdevies rast finansējumu no Eiropas fondiem, ņemts aizņēmums Valsts kasē.