Kāpēc iestādes un organizācijas Latvijā saņēma ziedojumus no labdarības fonda, kas pieder Putinam pietuvinātam oligarham? Un vai šie maksājumi palīdzēja Kremlim nostiprināt Krievijas ietekmi Latvijā?
ĪSUMĀ:
- Fonds "Paaudze" palīdz atjaunot Dobeles mūzikas skolu, uzceļ koncertzāli; izmaksas – 2,5 miljoni eiro.
- Dobelē labdaru sniegto atbalstu dēvē par "reālu debesu dāvanu" un "Ziemassvētku brīnumu vasarā".
- Labdarības fonda "Paaudze" lielākais ziedotājs – Avens. Viņš un Kudrins iekļauts sankciju sarakstos.
- Avena labdarības fonds "Paaudze" atbalstījis arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu.
- Kopš 2016. gada Bērnu slimnīca saņēma nepieciešamas iekārtas par kopumā 0,6 miljoniem eiro.
- Avena fonds gada pārskatos uzrādījis trīs reizes lielāku ziedojumu summu Bērnu slimnīcai.
- Avena fonds atbalstījis arī "Dakteri Klaunu", LU fondu, baznīcu atjaunošanu reģionos u.c.
- Avena fondu ziedotāju vidū parādās arī citi sankcionēti krievu oligarhi, tostarp Frīdmans.
- Avena pārstāvis izvairīgs; FID neatklāj, vai Avena fondi pievērsuši tā uzmanību.
Dobelē tā bija "reāla debesu dāvana"
Latvijas Radio devās uz Dobeles Mūzikas skolu. Pirms pāris gadiem veiktā rekonstrukcija to ir padarījusi par vienu no modernākajām būvēm pilsētā. Blakus Dobeles Mūzikas skolai uzcēla piebūvi – koncertzāli ar 200 klausītāju sēdvietām.
Skolas direktore Karīna Zandersone lepojas, ka jaunajā koncertzālē ir uzstājušies daudzi slaveni mākslinieki un kolektīvi, tostarp Liepājas simfoniskais orķestris. Šo skatuvi iecienījuši arī studenti, kuri apgūst mūzikas mākslu ārzemēs.
Gan skolas atjaunošanu, gan arī koncertzāles būvniecību apmaksāja Krievijas diktatoram Vladmiram Putinam pietuvinātā oligarha Pjotra Avena labdarības fonds "Paaudze".
Koncertzāle ir skolas lepnums, un tai ir dots vārds "Zinta". Tā sauc māti Krievijas pilsonim un vēl vienam Putina ilggadējam sabiedrotajam – Aleksejam Kudrinam.
"2014. gadā kāds sāka runāt par to, ka Kudrins ir bijis un teicis, ka tualetes atjaunos. Visi smējās par to, ka mūzikas skolā būs jaunas tualetes," stāstīja Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka.
Čerpaka stāstīja, ka Kudrins virzīja būvniecības darbus. To atminējās arī Zandersone: "Tā arī bija [..]. Kad bija atbraucis, viņš teica, nu, jā, vajadzētu, un tad pazuda, kaut kā vairs nebija."
Kudrins dzīvo un strādā Krievijā, taču Dobelē viņam ir radi un arī dzimtas kapi, ko laiku pa laikam apciemojot. Tā arī viņš toreiz nonācis Dobeles Mūzikas skolā.
Zandersone: "Man liekas, ka pēc gada viņš zvana un saka – nu tad sākam! Tas bija mūsu pašu tāds klikšķis".
Čerpaka: "Neticējām."
Zandersone: "Nu tad tas viss tā arī aizgāja."
Pirms skolas pārbūves uzklausīja skolotāju vajadzības, piemēram, kā labāk izvietot galdus un krēslus, kur novietot skapjus.
Zandersone: "Viņi tiešām īstenoja visas mūsu vēlmes, manuprāt, uz to brīdi, ko mēs tik vien vēlējāmies."
Čerpaka: "Mēs teicām, tā bija reāla debesu dāvana, jā."
Zandersone: "Jā, tā bija tāda... Brīnums. To sauc par Ziemassvētku brīnumu vasarā."
Ar pedagogiem arī pārrunāja, kādus skolai iepirkt jaunus mūzikas instrumentus.
"Tā reālā situācija bija tāda, ka mēs redzējām, – mūsu bērniem būs iespēja strādāt ar jauniem, skaistiem instrumentiem, dzīvot patiesi mūsdienīgās, foršās telpās,
jo pašvaldībā strādāju ar projektiem, un es, mēs redzējām, cik grūti tie projekti nāca," atzina Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja.
Iepriekš pašvaldība spēja nodrošināt tikai nelielus remontdarbus.
"Pētera Avena fonds bija tas, kas tā kā slēdza līgumus, nodrošināja visas saistības, jo pašvaldība bija nodevusi ēku fondam. Fonds bija uzņēmies saistības veikt šo projekta īstenošanu, un tad pašvaldība pārņēma šo kā skolu atpakaļ savā īpašumā," teica Čerpaka.
Koncertzāli un atjaunoto skolu atklāja 2019. gada jūnijā. Atklāšanas pasākumu apmeklēja arī pats Aleksejs Kudrins.
Latvijas Radio jautāja, vai laikā, kad Avens un Kudrins īstenoja projektu, nevienam neradās bažas par abu ciešajām saitēm ar Krieviju un Putinu?
Čerpaka: "Es domāju, ka nē, īstenībā, jo neviens par to nerunāja, vairāk jau runāja par tām iespējām, ka ir mecenāts, kurš atbalsta un, un..."
Zandersone: "Es pat neaizdomājos par to, vai tad... man liekas, tas nu nebija vispār ne aktuāli, nekā [..]"
Čerpaka: "Varbūt arī tāpēc, ka mēs bijām ļoti tālu varbūt no tā visa, mēs bijām īstenībā tikai parastie darbinieki, kuri ļoti gaidīja to rezultātu."
Lai aprunātos par mūzikas skolas rekonstrukcijas projektu un sadarbību ar Avenu un Kudrinu, Latvijas Radio uzrunāja ēkas īpašnieku – Dobeles novada pašvaldību. Intervijas vietā e-pastā Latvijas Radio saņēma rakstisku komentāru no pašvaldības izpilddirektora Agra Vilka. Tajā viņš stāstīja, ka rekonstrukcijas darbus un skolas piebūvi jeb koncertzāli īstenoja 2018. un 2019. gadā.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors: "Darbi sākti pēc Krievijā dzīvojošā, bijušā dobelnieka Alekseja Kudrina iniciatīvas un ar viņa līdzdalību, sekojot līdzi projekta virzībai un sadarbojoties ar Pētera Avena labdarības fondu "Paaudze" projekta īstenošanai nepieciešamo investīciju piesaistei."
Vilks rakstīja, ka mūzikas skolas rekonstrukcija izmaksāja 2,5 miljonus eiro – un šīs izmaksas pilnībā sedza Avena fonds.
Latvijas Radio jautāja arī to, vai pašvaldība zināja, kur Avena fonds iegūst naudu, lai īstenotu tik apjomīgu projektu, un kas ir fonda ziedotāji? "Komunikācijā ar pašvaldību fonda ziedotāju vai ziedotājus vienpersoniski pārstāvēja Kudrina kungs, kurš, iespējams, arī bija vienīgais ziedotājs," piebilda Vilks.
Kas ir labdari Avens un Kudrins
Latvijas Radio izpētīja Avena labdarības fonda "Paaudze" ziedotāju sarakstu. Interesanti, ka Kudrina vārds tajā nemaz neparādās. Lielākais fonda ziedotājs ir pats Pjotrs Avens, kurš kopš fonda dibināšanas tajā ir iemaksājis 5,5 miljonus eiro. Viņam seko kāda Kiprā reģistrēta firma ar vēl pieciem miljoniem.
Informācijas par to, ka Avena fondā vairāku gadu garumā ieplūda miljoniem eiro no ofšorā reģistrētas firmas, pašvaldībai neesot.
Savukārt Alekseju Kudrinu pašvaldības izpilddirektors Vilks aprakstīja šādi: "Aleksejs Kudrins ir dzimis Dobelē, mācījies Dobeles 2. vidusskolā. Šeit viņam joprojām dzīvo radi. Respektējot Alekseja Kudrina nozīmīgo dāvinājumu, mūzikas skolas koncertzālei tādējādi tika dots viņa mātes, latvietes Zintas vārds."
Tomēr Kudrins ir kas vairāk par Krievijā dzīvojošu dobelnieku. Vairāk nekā 10 gadus viņš bija ciešs Putina sabiedrotais un ieņēma Krievijas finanšu ministra amatu. Tas bija laikā no 2000. līdz 2011. gadam, kad Putins pamīšus sēdēja gan Krievijas prezidenta, gan premjerministra krēslā.
Savukārt 2018. gadā, kad notika Dobeles Mūzikas skolas atjaunošanas darbi, Putins apstiprināja Kudrinu Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja amatā. To viņš atstāja 2022. gada nogalē. Tagad Kudrins strādā par padomnieku Krievijas tehnoloģiju uzņēmumā "Yandex". Pērn Amerikas Savienotās Valstis iekļāva Kudrinu savā sankciju sarakstā.
Senās draudzības un ciešo saišu dēļ ar Putinu plašas finanšu sankcijas ir noteiktas arī labdarības fonda īpašniekam Pjotram Avenam. Eiropas Savienības sankciju sarakstā viņu iekļāva jau pāris dienas pēc plašā iebrukuma Ukrainā.
Avens ir viens no Krievijas "Alfa Group" koncerna akcionāriem. Viens no tā meitasuzņēmumiem ir apdrošinājis gan Putina miesassargu, gan Ukrainas okupētajos reģionos esošo Krievijas nacionālās gvardes vienību transportlīdzekļus. Savukārt vēl cits koncerna meitasuzņēmums sadarbojas ar firmu, kas nodrošina formastērpus Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā arī ēdināšanas un veļas mazgāšanas pakalpojumus.
Pjotra Avena Krievijas biznesa nauda ir aizplūdusi arī citiem labdarības projektiem.
Avena fonda atbalsts arī Bērnu slimnīcai
Vairāku gadu garumā iepriekšminētais Avena labdarības fonds "Paaudze" ir atbalstījis arī Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
"Latvijas sabiedrība ir plaši iesaistīta ziedošanā, nu, vispār ziedošanā kā tādā.
Īpaši, ja nauda nepieciešama kādam specifiskam gadījumam, specifiskam pacientam jeb viņa kādām ierīcēm, tad mēs tiešām varam sadoties rokās un palīdzēt,"
pauda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Viņš stāstīja, ka situācija ir atšķirīga tad, kad ziedojumi nepieciešami attīstības projektiem slimnīcā. Piemēram, medicīnas tehnoloģijām, infrastruktūrai vai citām iniciatīvām, kas uzlabo mazo pacientu ārstēšanās pieredzi slimnīcā. "Tas vienmēr ir... varbūt tas [ir] mazāk emocionāli, un tam ir grūtāk mobilizēt plašu ziedotāju loku."
Ābols atklāja, ka ne vienmēr veselības aprūpes finansējums spēj nodrošināt pat slimnīcas pamatvajadzības.
"Un tas ir fons, tāpēc mēs novērtējam tiešām katru ziedotāju, kas atbalsta. Bet īpaši no slimnīcas viedokļa labi, ja tas atbalsts ir nu kaut cik paredzams, ka tas iet gadu no gada uz priekšu. Un tas ir tas konteksts, kas nosaka, kāpēc tie ziedojumi ir svarīgi un ne tikai Latvijā. Tas ir tiešām gan Eiropā, gan pasaulē," norādīja Ābols.
Bērnu slimnīcas sadarbība ar Avena fondu "Paaudze" iesākās jau 2010. gadā.
"Fonds ir atbalstījis vairāku gan iekārtu iegādi, gan arī, ja es pareizi saprotu, arī hematoonkoloģijas nodaļas izbūvi, gan arī atbalstījis atsevišķu pacientu vajadzību nodrošināšanu. Tā ka faktiski tā vēsture ir, nu jau var teikt, no 2010. līdz 2021. gadam," atklāja slimnīcas vadītājs.
Sadarbības laikā Bērnu slimnīca nesaņēma naudu, bet gan konkrēto iekārtu, kuras iegādi apmaksāja Avena fonds.
"Bija tā, ka tad, kad fonds faktiski jau definēja, ka jūs varat rēķināties katru gadu ar mūsu atbalstu kādai vienai nozīmīgai iniciatīvai, aptuveni, nu, teiksim, plus/mīnus 100 tūkstošu eiro vērtībā. Un tad ir slimnīcas izvēle izšķirties, kas ir visvajadzīgākais un dos vislielāko pienesumu pacientiem," skaidroja Ābols.
Vai slimnīca pati būtu varējusi iegādāties šādas iekārtas? "Nu, ne šajā brīdī un ne šajā laikā. Tātad, jā, tās bija tās vajadzības, kas bija palikušas ārpus ikdienas darba nodrošināšanas un kas pavēra iespēju faktiski tādam attīstības solim."
2010. gadā Avena fonds slimnīcai sagādāja astoņu krāsu plūsmas citometra ierīci.
"Tas ir faktiski [..] izrāviens diagnostikā, kas ļāva ievērojami stiprināt slimnīcas kapacitāti diagnostikā, īpaši vēža slimniekiem, jo faktiski viņš bija 10 reizes jūtīgāks vēža šūnu identificēšanā par visām iepriekšējām iekārtām. Tas varēja atklāt vienu ļaundabīgu šūnu no 10 000 šūnām, tātad milzīgs, milzīgs solis diagnostikas kapacitātē," klāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Ābolam nav informācijas par ziedojumiem turpmākajos piecos gados. Bet kopš 2016. gada slimnīca no fonda saņēma tās darbā ļoti nepieciešamas iekārtas, tostarp endoskopijas aparātu un ķirurģisko lāzeru. Ierīces ļāva bērniem nodrošināt specializētu barošanu, vēl nedzimušiem mazuļiem laikus diagnosticēt sirds saslimšanas, veikt mikroķirurģijas operācijas un veikt citas funkcijas.
"Bērnu slimnīca nesaņēma tiešā veidā naudas līdzekļus. Mēs, slimnīca, saņēmām jau lietošanai gatavu iekārtu, līdz ar to mēs nepiedalījāmies ne iegādes procesā, ne cenu identificēšanā un vienošanās, ne arī apmaksā. Slimnīca izteica savu vajadzību no pacienta perspektīvas un tad saņēma jau lietošanai gatavu iekārtu no piegādātāja kopā ar apmācībām," norādīja Ābols.
Vai slimnīca ir aplēsusi, cik lielu summu ziedojumos tā kopumā saņēma no Avena fonda? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs atzina:
"Man iztrūkst pilnas bildes par dažiem gadiem pirms tam, bet, sākot no 2016. līdz 2021. gadam, tas ir… mēs varam tā vidēji rēķināt, ka tie ir ap 100 tūkstošiem gadā.
Tur ir citus gadus mazliet mazāk, citus – vairāk. Bet, jā, aptuveni 600 tūkstoši eiro būtu laikā starp 2016. un 2021. gadu."
Fonda un saņēmēja uzrādītais ziedojums atšķiras
Tomēr ziedotā summa slimnīcai, ko Avena fonds uzrādījis gada pārskatos, ir trīsreiz lielāka un sasniedz 1,7 miljonus eiro. Tāpēc pārrunājām fonda pārskatos uzrādīto iekārtu izmaksas un pašas slimnīcas uzskaitīto saņemto ziedojumu vērtību trīspusējā līguma ietvaros.
Latvijas Radio: 1 392 000 [eiro].
Preses sekretāre: Kas šis par miljonu?
Baiba Kļava: Tas ir ehokardiogrāfijas iekārtas iegāde.
Preses sekretāre: Ne, tā ir precīzi..
Valts Ābols: Ehokardiogrāfija ir 129 tūkstoši eiro. Varbūt tur ir viena nulle.. kaut ko nokļūdījušies?
Tomēr šī nav vienīgā reize, kad Avena fondu pārskatos uzrādīto ziedojumu summa krasi atšķiras no saņēmēja pusē uzrādītās summas.
Ar Avenu saistītie fondi līdz sankciju noteikšanai dāsni ziedoja arī cits citam. Piemēram, "Paaudzes" gada pārskatos norādīts, ka laikā no 2017. līdz 2019. gadam tas ziedoja pusotru miljonu eiro koncertu organizēšanai citam savam fondam "Baltijas muzikālās sezonas". Tomēr ziedojumu saņēmēja pārskatos tas neparādās.
Tāpat būtiskas atšķirības var redzēt arī fonda ziedojumos "Dobeles mūzikas atbalsta biedrībai" un citiem atbalstītajiem projektiem.
Ābols stāstīja, ka slimnīca ziedotājus nepārbaudīja. Tajā skaitā Avenu, kura biznesa saites bija cieši savijušās ar Kremli, bet par labdarību Latvijā viņš bija pagodināts ar valsts augstāko apbalvojumu.
"Man jāsaka uzreiz tā, ka nu.. tiešām, ja mēs iekāpjam tajā situācijā pāris gadus atpakaļ, tad slimnīcai tiešām ir daudz pienākumu atbilstoši mūsu tiešajai kompetencei un uzdevumiem. Un uzskatīt, ka slimnīca ir vai var būt, teiksim, kompetenta izvērtēt kādu cilvēku reputāciju un darbību labāk nekā, piemēram, Ordeņa kapituls vai kādas uzraugošās instances, nu, laikam uz to mēs cerēt nevaram," norādīja slimnīcas vadītājs.
Slimnīcā paļaujas uz to, ka ziedošana notiek godprātīgi. Pēc Ābola teiktā, arī viņiem nebija informācijas par to, no kurienes Avena labdarības fondā ienāk nauda. "Tas ir laikam tas, ar kādu attieksmi mēs dzīvojam. Un pārējo, tad, teiksim, mēs tiešām paļaujamies, ka ir organizācijas, kas seko līdzi gan naudas plūsmām, viņu legalitātei un visam pārējam."
Slimnīcā ir izveidota noteikta ziedošanas kārtība. Tā nosaka saskaņot materiālā labuma pieņemšanu ar kapitāldaļu turētāju, kā arī pārbaudīt, vai nepastāv legāls pamats nepieņemt ziedojumu, piemēram, ja pret ziedotāju ir noteiktas sankcijas.
Ja iepriekš slimnīcai būtu radušās aizdomas par šīs naudas izcelsmi, vai tā apsvērtu iespēju nesadarboties ar Avena fondu? Ābols sprieda: "Droši vien mēs būtu konsultējušies. [..] Mēs nekādā veidā neatļautos pārkāpt robežas, kas kādā veidā var ietekmēt mūsu reputāciju. Līdz ar to, ja būtu norādes par kādām negodīgām praksēm, tad tā pilnīgi noteikti ir sarkanā līnija.
Bet tajā laikā mēs sadarbojāmies ar cilvēku, kas bija Ordeņu kapitula izvērtēts Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, tātad to droši vien mēs nevaram ignorēt."
Latvijas Radio jautāja arī to, vai slimnīca zināja par ziedotāja tuvajām attiecībām ar Putinu un Kremli? "Es atvainojos, es neinteresējos tiešām par šādu sadaļu, un man liekas, ka tas arī īpaši, vismaz līdz šī ģeopolitiskā konflikta eskalācijai, varbūt arī netika tik daudz akcentēts un arī vētīts. Tā kā diemžēl šādas informācijas mums nebija."
Turpmāku sadarbību ar Avena fondu slimnīcā vairs neapsverot. "Informētības pakāpe nosaka lēmumus, tātad ar šī brīža informāciju atbilde ir pilnīgi skaidra, ka mēs nevarētu ne legāli, ne arī morāli turpināt šo sadarbību," teica Ābols.
Viņš stāstīja, ka patlaban tas ir īpaši svarīgi, ka slimnīcai nav nekādas saiknes ar agresīvo kaimiņvalsti.
"Šobrīd mēs cieši sadarbojamies arī ar Kijivas Bērnu slimnīcu, ar kuru mēs esam arī vienā bērnu slimnīcu organizācijā, mums ir sadarbības līgums [..] ar Odesas bērnu slimnīcu. Un skaidrs, ka arī no šo partneru puses Bērnu slimnīcas nostāja nedrīkst radīt nekādas šaubas vai jautājumus par mūsu pozīciju attiecībā par Krievijas kara atbalstīšanu," piebilda slimnīcas vadītājs.
Ziedotāju vidū arī citi sankcionēti krievu oligarhi
"Paaudze" ir tikai viens no vairākiem ar Avenu saistītiem fondiem Latvijā.
Vairāku gadu garumā tas sponsorēja arī citus projektus, piemēram, "Dakteri Klaunu", Latvijas Universitātes fondu, vairāku baznīcu atjaunošanu reģionos un citus.
Viens no pazīstamākajiem viņa fondiem ir "Riga Jurmala Music festival", kas organizēja ikgadēju simfoniskās mūzikas festivālu ar tādu pašu nosaukumu. To bija iecienījuši daudzi politiķi. Šī fonda dibinātāju vidū ir vēl kāds "Alfa Group" koncerna akcionārs – Mihails Frīdmans. Viņš ir ne tikai viens no bagātākajiem Krievijas iedzīvotājiem, bet arī sabiedrotais cīņā par abiem piemēroto sankciju atcelšanu.
Avena fondu ziedotāju vidū parādās arī citi tagad sankcionēti krievu oligarhi. Piemēram, Germans Kāns. Eiropas Savienības sankciju sarakstā viņu dēvē par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas uzņēmējiem, kas arī ir pietuvināts Putinam. Ziedojusi arī kāda Svetlana Nikolajeva. Sieviete ar šādu vārdu iekļauta sankciju sarakstā par to, ka viņas ģimene sponsorē Krievijas armijas munīcijas piegādātāju.
Pārējo fondu ziedotāju saraksti atklāj, ka Avena labdarību Latvijā atbalstījuši arī citu valstu oligarhi. Piemēram, par korupciju svaigi notiesātais Kazahstānas uzņēmējs Kairats Boranbajevs. Ziedojušas arī firmas no Britu Virdžīnu un Seišelu salām, kā arī plašs cilvēku loks, kuru vārdi parādās citu ofšoru firmu īpašnieku vidū.
Pašlaik piemēroto sankciju dēļ nauda kontos ir iesaldēta un fondi neveic aktīvu darbību.
Avena pārstāvis izvairīgs; FID neatklāj, vai Avena fonds bijis tā uzmanības lokā
Lai aprunātos par labdarības fondiem un nesakritībām gada pārskatos, un ziedotājiem, uzrunāju Pjotru Avenu intervijai. Tomēr viņa pārstāvis Igors Bass, kurš strādā arī visos Avena fondos, interviju atteica un uz jautājumiem solīja sagatavot rakstiskas atbildes.
Dienu pirms raidījuma iznākšanas Bass tomēr atsūtīja īsu komentāru, norādot, ka fondam "Paaudze" jau kopš tā dibināšanas esot piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas paredzot īpašu kontroli un ikgadēju Valsts ieņēmumu dienesta revīziju. "Mēģinājumus pārmest mums negodīgumu uzskatām par tendencioziem un neadekvātiem," rakstīja Bass.
Tomēr viņš nesniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem par vairāku miljonu eiro vērtībā mērāmām nesakritībām fondu gada pārskatos, kā arī neidentificēja fondam ziedojušo ofšoru kompāniju īpašniekus.
"Runājot par ziedotāju un ziedojumu saņēmēju attiecībām, varu apliecināt, ka ziedojumu saņēmēji labi zināja, kas ir atbalsta sniedzēji, un fonds nepiekopa anonīmo ziedojumu praksi.
Visas institūcijas un organizācijas zināja, kas ir tie cilvēki, kuri ir ziedojuši naudu fondam attiecīgajiem projektiem," rakstīja Bass. Savukārt īsā vēstulē, ko Latvijas Radio saņēma no Pjotra Avena, viņš norādīja, ka "atbalstīt mūsu projektus esmu aicinājis savus draugus, uzņēmējus un filantropus tikai ar nevainojamu reputāciju".
Vai tas, ka caur Latvijā reģistrētiem labdarības fondiem valstī ieplūda miljoni no ofšoru zonām un krievu oligarhiem, rada pamatu satraukumam par naudas izcelsmi? "Jā, atbilde būtu "jā" arī tad, ja neizrādītos, ka ziedotāji bija Krievijas oligarhi," sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.
"Nevienam nav noslēpums, ka līdz 2018. gadam Latvijā bija, nu teiksim tā, liela apmēra un ļoti vāji kontrolēta un uzraudzīta nerezidentu naudas plūsma, tai skaitā no ofšoru jurisdikcijām.
Un izmantojot faktisku uzņēmējdarbību neveicošas kompānijas, kas ir reģistrētas ofšoros, un tā nauda plūda ne tikai caur labdarības organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, bet caur Latvijas finanšu sektoru kopumā. Un tas radīja ļoti augstus riskus no naudas atmazgāšanas viedokļa, no finanšu noziegumu viedokļa kopumā," skaidroja FID vadītāja vietnieks.
Viņš gan neatklāja, vai Avena fondi ir pievērsuši FID uzmanību. "Mēs vienmēr atturamies no konkrētu gadījumu komentēšanas, vai tie ir vai nav nonākuši mūsu redzeslokā.
Un arī šoreiz par to, vai konkrētie fondi, nevalstiskās organizācijas ir bijušas mūsu redzeslokā, mēs nekomentēsim. [..] Bet tas, ka nevalstiskās organizācijas ir nonākušas mūsu redzeslokā kopumā tieši no naudas atmazgāšanas riska, jā, tādi gadījumi ir bijuši."
Iļjenkovs stāstīja, ka iepriekš vājā kontrole, kas ļāva Latvijā ieplūst naudai no ofšoriem, radīja ne tikai finanšu noziegumu risku, bet arī atstāja ietekmi uz nacionālo drošību.
"Lieta, ko šobrīd pēta arī [..] tā sauktās "FinTech" domnīcas, nevalstiskās organizācijas, ir par ietekmes pirkšanu Rietumu demokrātijās, tieši izmantojot nereti nevalstiskās organizācijas šajās valstīs ar neizskaidrojamas vai apšaubāmas izcelsmes līdzekļiem, tai skaitā arī caur ofšoru jurisdikcijām. Līdz ar to šim jautājumam starp finanšu noziegumiem, finanšu plūsmām un nacionālo drošību ir arī šāda dimensija."
Pret Avenu noteiktas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī ASV sankcijas. Tas nozīmē, ka viņa nauda kontos ir iesaldēta un viņš tai nevar piekļūt.
Saeimas deputāts Latkovskis: "Tā ir apzināta politika"
Kā krievu oligarhu aktivitātes Latvijā vērtē politiķi, kuri ikdienā strādā ar nacionālās drošības jautājumiem? Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") sprieda: "Tā ir apzināta politika, to izmanto parasti autoritāras valsts, vai tā būtu Krievija vai Ķīna, vai savādāk – caur kultūras institūtiem."
"Padomju Savienība to izmantoja ar baletu un operu, mēģinot Rietumu sabiedrību kaut kā tuvināt sev un skaidrot, ka caur kultūru, mākslu var sadarboties arī ar valsti, kura izved cilvēkus, nošauj, iznīcina, aizved uz Sibīriju.
Un taču daudzi rietumnieki ir iekrituši uz šo. Un kāds brīnums, ka arī pie mums cilvēki, kultūras cilvēki, uz šo arī iekrita. Naudas trūkums vienmēr šajā jomā ir, un līdz ar to.."
Latkovskis pieļauj, ka oligarhu intereses ir saistītas ar iespējām iegūt ietekmi.
"Ir cilvēki, kurus var izmantot, kuri kādreiz ir saņēmuši tādā veidā palīdzību, ir bijuši atbalstīti. Nāk diena, kad ir… jāatmaksā. Nu naudā neviens jau neprasa, bet kāds labs vārds aizlikts, kaut kas piemests klāt tajā Krievijas naratīvu ugunskurā."
Viņaprāt, krāšņos kultūras pasākumus, kurus iepriekš apmaksāja Avena fondi, veidoja tā, lai uzrunātu pie varas esošos cilvēkus.
"Viņiem daudz nebija jānopūlas, lai ietekmētu tā saucamo krievvalodīgo sabiedrību, kas skatījās Krievijas televīziju, lasīja viņu ziņas un tā tālāk. Tas vairāk bija domāts ietekmēt mūsu eliti, kura neskatījās tās ziņas, bet automātiski viņiem izveidojās pozitīvāks viedoklis. Un, ja jūs viņiem tagad jautātu, viņi teiktu – ļoti jauki cilvēki. Bet informācijas viņiem nebija," vērtēja deputāts.
Latkovskis ir pārliecināts, ka drošības dienestiem būtu jāinformē sabiedrība par riskiem, kas saistās ar sadarbību ar līdzīgiem fondiem un projektiem.
"Es saku – cilvēki, kas labāk saprata situāciju, saprata to jau arī agrāk. Un domājat – mums nebija mākslinieku, kas nepieņēma naudu no tāda veida fondiem? Varu droši saderēt, ka noteikti bija, viņi bija mazākumā. [..] Neapvainojot tos cilvēkus, nu, ko tas dos, ja mēs tagad saliksim - reku šitie, šitie, šitie.. Lielākā daļa no viņiem pat nesaprata," vērtēja Latkovskis.
Pētniece: Avenu nevar uztvert kā vienkāršu biznesmeni
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Elīna Vrobļevska sprieda: "Ne jau mums ir žēl vai bail no tā, ka kāds krievu oligarhs mums cels augstceltni, un, es nezinu, Rīgā, Tallinā vai jebkur citur Eiropā. Tās bažas rada jau tas, ko viņš ar savu klātesamību un ar savu ietekmi var panākt pēc tam pašvaldības līmenī vai valstiskā līmenī tikai tāpēc, ka viņam tajā brīdī sāk piederēt daļa no ekonomikas vai no ekonomiskās izaugsmes, vai daļa no mediju telpas, vai daļa no politiskās telpas."
Prakse īstenot labdarības projektus ir viena no Putinam pietuvināto biznesa cilvēku darbības formām Eiropā un bijušajās padomju valstīs.
Vrobļevska stāstīja, ka to var novērot arī Austrijā, Ungārijā un Vācijā.
"Avenam jau bija ļoti labs tēls principā līdz, teiksim, brīdim, kad notika visa šī nepatīkamā situācija ar Ukrainu un tika ieviestas daudz stingrākas sankcijas, un mēs daudz kategoriskāk sākām raudzīties uz Krievijas biznesmeņiem. Avenam bija pietiekoši labs tēls, es neuzskatu, ka viņš bija jebkurā brīdī līdz pēdējo pāris gadu notikumiem traktēts kā kaut kas negatīvs. Galu galā, ja es nemaldos, viņam taču (ir) Latvijas pilsonība un ordenis."
Viņa atgādināja, ka Avens bija viens no 37 biznesmeņiem, kuri dienā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Kremlī klausījās Putina uzrunu un šādi demonstrēja savu lojalitāti Krievijas diktatoram. "Ja Avena kungs ir bijis tajā telpā, tad viņš tur nav bijis bez iemesla. Nu, tam ir bijis iemesls, un tas iemesls noteikti nav bijis kritika esošajai politiskajai elitei," sprieda pētniece.
Tā kā viņš ir pietuvināts Krievijas autoritārajam režīmam, Avenu nevar uztvert kā vienkāršu biznesmeni vai privātpersonu. Arī viņa izteikumus par to, ka viņš it kā neatbalsta karu Ukrainā, Vrobļevska vērtēja kā mēģinājumu saglabāt prorietumnieciski noskaņotus biznesa partnerus.
"Skaidrs, ka.. tev kā biznesmenim no Krievijas šobrīd ir ļoti ierobežotas iespējas. Un tev ir jābūt kaut kādai kredibilitātei vai vismaz kaut kādam savam tēlam, lai tas Rietumu partneris tev uzticētos. Tajā pašā laikā viņam noteikti nav vēlme, lai viņu izslēdz no politiskās elites Krievijā. Bieži vien šī izslēgšana no elites nozīmē ne tikai biznesa zaudēšanu, bet arī to, ka tu vairs nepastāvi principā," norādīja Vrobļevska.
Krievu oligarhu nauda spodrinājusi Avena tēlu
Latvijas Radio ievāktā informācija ļauj secināt, ka krievu oligarhu nauda, kas ieplūda Latvijā un kuru novirzīja labdarībai, ievērojami spodrināja Avena tēlu. Pēc tam, kad viņam piemēroja sankcijas, tad saujiņa kādreizējo amatpersonu, piemēram, bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš un kādreizējais premjerministrs Valdis Birkavs, viņu atbalstīja centienos atcelt sankcijas.
Dobeles Mūzikas skolas direktore Zandersone stāstīja, ka ir pateicīga par to, ka pilsētā ir mūsdienīga vieta, kur skolēniem mācīties, bet pilsētniekiem – baudīt mūziku. Savukārt morālas dabas konfliktu par naudas izcelsmi, par kuru tapa šī mūsdienīgā vieta, viņa īsti nesaredz.
"Ko tagad darīt? Justies par to vainīgam, vai ko? Vienkārši ir jāizmanto, kas mums ir. Paldies, ka mums tas ir," teica Zandersone.
Zandersone stāstīja – to, kas noticis, mainīt vairs nevar. "Es domāju, ir jāskatās ar šīs dienas prizmu, un jāskatās, jādomā uz priekšu, jo tad tas viss bija pilnīgi otrādi."
