Dienas ziņas

P. Rebenoka slepkavu atrašana policijai ir prioritāte

Dienas ziņas

Vairākās Eiropas valstīs atkārtots Covid-19 uzliesmojums

Dobeles atbrīvošanas piemineklim – 80

Dobeles Atbrīvošanas piemineklim – 80

Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim šogad aprit 80. gadskārta, bet atjaunotajam piemineklim, kurš kļuva par trešās Atmodas simbolu un nomainīja okupācijas zīmi – bruņutransportieri, šodien aprit 24. gadskārta. Līdzās tradicionālā ziedu paklāja veidošanai pieminekļa sarežģīto vēsturi godināja arī speciāli šim notikumam režisēts kustību iestudējums.

Par brīvu valsti un grūtajām cīņām, lai to iegūtu, dobelniekiem jau astoņdesmit gadus atgādina Dobeles Atbrīvošanas piemineklis. Pirmoreiz, godinot 1. pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņās  kritušos karavīrus, Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis tika atklāts 1940. gadā. Pēc desmit gadiem padomju vara to saspridzināja, bet vēl pēc pusgadsimta dobelnieki lēma par tā atjaunošanu

"It nemaz tas nebija droši, un mēs arī dabūjām drusciņ ciest, katrs kaut kādā mērā vairāk vai mazāk. Tā bija, protams, uzdrīkstēšanās, un mēs nezinājām, kā tas viss beigsies," pastāstīja iniciatīvas grupas pārstāve Anita Banziņa.

"Bija divas meitenes Māra un Gunta no muzeja, kas visu to ideju sāka celt, un, jūtot Dobeles iedzīvotāju milzīgo atbalstu, izveidojās kultūras fonda kopa. Tas bija dobelnieku ziedojumi, ne tikai naudas izteiksmē, bet arī atbalstam, kas mums deva tādu iniciatīvu strādāt, un rezultāts ir," norādīja iniciatīvas grupas pārstāvis Andrejs Baļčūns.

Septiņos gados tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa, par pamatu ņemot karavīra galvu, kas bija paglābusies no saspridzinātā pieminekļa, Zemdegas ideju īstenoja jaunā piemineklī, kam pamatakmeni izkala Juris Neimanis. Šodien atjaunotajam piemineklim aprit 24. gadskārta. Tradicionāli šis notikums tiek atzīmēts ar ziedu paklāja veidošanu, bet šoreiz par pieminekļa vēsturi stāsta kustību jauniestudējums.

"Uzraksts no dziesmas "Svēts mantojums" jau pats par sevi nes kaut kādu informāciju. Izejot arī no tās tēlnieka sajūtas, kas ir attēlots, māte Latvija vai simboliski vienkārši saimes māte, bet aizmugurē ir karavīrs, un ar šim sajūtām diezgan tendenciozi mums radās ideja vilkt šo karavīru tēmu kopā ar sievišķo tēmu," pastāstīja mūziķis, izrādes līdzautors Edgars Lipors.

Abus pieminekļus vieno ne tikai visu paaudžu dobelnieku vēlme pēc savas neatkarīgas valsts, bet arī tas, ka abas reizes piemineklis izveidots par iedzīvotāju ziedojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti