Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Dimanta uzsvēra, ka Covid-19 krīze liecina - politiķi var pieņemt lēmumus, ja to grib.
Politiķi un ministrijas iepriekš runāja par to, ka sakārtos vairākas lietas, kas traucē paliatīvajai aprūpei būt veiksmīgai: ātrāka invaliditātes status piešķiršana, bezdarbnieka pabalsts, aprūpējot tuvinieku mājās un citi. Par pirmo Veselības ministrija vēl spriež, jo saistībā ar Covid-19 nav bijis laiks. Par otro diskusijas varētu pastiprināties nākamā gada nogalē, norādīja Labklājības ministrijā.
Ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš pastāstīja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dialogā tiek runāts par to, kā nodrošināt naudu cilvēkiem, kuri aprūpē tuviniekus mājās un nevar strādāt. Diskusijas esot smagas, jo tas prasīs papildu līdzekļus budžetā, bet vienlaikus Eiropas Savienības līmenī ir uzstādījums, ka iepriekš minētā cilvēku grupa ir jāapgādā.
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
"Es lepojos, kā manā valstī tiek galā ar Covid-19, bet gribētu redzēt tādu pašu rīcību arī citās jomās," norādīja Dimanta.
Vienlaikus no 1. jūlija tiks sākta maltīšu piegāde paliatīvajiem pacientiem, kur nauda tika vākta "Dod pieci!". Sākts darbs un arī gatavs iepirkums par mobilajām brigādēm paliatīvās aprūpes pacientiem.
Veselības ministrija un Labklājības ministrija kopā gatavo informatīvo ziņojumu par to, kas nepieciešams, kā arī to, cik naudas vajadzīgs, lai nodrošinātu labu paliatīvo aprūpi mājās.
Dimanta arī pastāstīja, ka pašlaik paliatīvajā aprūpē Covid-19 dēļ redzamas problēmas, jo aprūpes centri atrodas karantīnā. Radinieki tur netiek ielaisti, tāpēc pacienti jūtas kā cietumā. Vienlaikus radinieki bieži palīdzēja arī aprūpētājiem ar pacientu aprūpi, grozot un barojot viņus. Tagad aprūpētājiem, kuru daudzums ir pārāk mazs, jāiztiek bez palīdzības no ārpuses. Vēl problēma ir, ka karantīnas dēļ jaunus pacientus aprūpe centros nepieņem.
To ļoti izjūt arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tās Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs norādīja, ka pacientu pieaugums ir redzams. Viņš arī norādīja, ka pilnīga karantīna nodaļā nav iespējams, jo daudzi pacienti tiek ievesti jau mirstoši. Slimnīcā ļauj tuviniekiem būt klāt pie mirstošā gultas. Viņiem liek lietot maskas, bet nav izslēgts, ka šādi nodaļā var ienest Covid-19.
Droša nav arī Latvijas Samariešu apvienības aprūpētāju ikdiena. Viņiem kā privātai organizācijai trūkst individuālās aizsardzības līdzekļi. Tā kā viņi tos iepērk paši, nevar nodrošināt, piemēram, pilnu tērpu, kas izmaksātu 16 eiro. Arī Labklājības ministrijā, kas ir atbildīga par valsts un pašvaldības sociālajiem centriem, neapmierina individuālās aizsardzības līdzekļu pieejamība.
Vienlaikus Veselības ministrijā mierināja, ka dara visu, kas iespējams, lai visiem, arī privātajām organizācijām dabūtu maskas un respiratorus pietiekamā apjomā.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos. Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku un cilvēkus laikā, kad Covid-19 bremzē uzņēmējdarbību, atvēlēti vairāk miljardi eiro no valsts naudas.
Problēmas paliatīvās aprūpes pieejamībā Latvijā aktualizēja Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā pērn beigās ziedojumos savākti 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē. Ziedojumi nodrošina pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju. Pēc šiem projektiem politiķi nolēma, ka valsts tomēr nodrošinās ēdināšanu paliatīvās aprūpes pacientiem.
