Ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk – šāda nostāja valda Saeimā. Līdzīgi kā valdībā arī deputātu vidū lielākās diskusijas ir par to, vai pret Covid-19 vakcinētajiem un nevakcinētajiem vajadzīgi vienādi stingri ierobežojumi.
“Nevajadzētu būt vienādiem ierobežojumiem vakcinētajiem un nevakcinētajiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valdības mērķis ir veicināt vakcināciju, jo tas noteikti nebūtu motivējošs apstāklis. Jā, arī vakcinētajiem vajadzētu apzināties, ka arī viņi ir viens no slimības izplatīšanas instrumentiem, jā, bet ne tik bīstams,” sacīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Arī deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) sliecas atbalstīt atšķirīgus ierobežojumus: “Ieturēt konsekvenci, kas bijusi valdības retorikā, ka šiem cilvēkiem dzīve būs maksimāli brīvāka nekā visiem pārējiem.”
“Ierobežojumiem jābūt straujiem, vēlākais no pirmdienas vai jau rītdien. Tiem jābūt diferencētiem starp vakcinētiem un nevakcinētiem. Nevakcinētajiem pirmās nepieciešamības preces, vakcinētajiem pulcēšanās ne vairāk kā 50, jābūt maskām un skaitam, cik vienā telpā,” uzskata Saeimas deputāts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).
“Es atbalstu, ja mēs izvērstu lauku hospitāli. Nevakcinēto pandēmija apstādinās mūsu tautsaimniecību un ikdienas dzīvi. Vai tādas iespējas ir izvērst lauku hospitāli nevakcinētajiem, jautājums ir speciālistiem,” sacīja Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”).
Vairāki deputāti gan pauda, ka cerējuši jau agrāk sagaidīt valdības stingrāku rīcību slimības ierobežošanā.
“Šajā brīdī nebūs citas iespējas, kā ieviest [ierobežojumus] visiem. Un es ceru, ka tad, kad slimības rādītāji samazināsies, vakcinētajiem ierobežojumus atcels pirmajiem,” sacīja Saeimas ārpusfrakciju deputāts Māris Mičerevskis.
“Valdības muļļāšanās vai lēmumu nepieņemšana mūs ir novedusi pie tā, ka ierobežojumi būs jānosaka arī vakcinētajiem. Šobrīd diemžēl, lai ierobežotu slimības izplatību, lēmumiem būs jābūt gana skarbiem,” uzskata deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Viņam piekrita deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”): “Nav cita ceļa, kā ieslēgt ierobežojumus.”
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem, tomēr tad valdība atkāpās no iepriekš iecerētā luksofora principa un, sasniedzot 120 saslimstības gadījumu atzīmi, nepastiprināja ierobežojumus.
Rudenī pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu. Taču mediķi un ekspertu grupa pauda, ka ar to nebūs gana, lai mazinātu slimības izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā.
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju.
