Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks uzskata, ka vajadzīga finansēšanas reforma un saka, ka apakškomisija šim jautājumam pievērsties nevar.
„Ai, ai,ai,ai, nu kā mēs varam pievērsties? Jautājums ir par to, ka ar tādu naudu nekādu funkciju nevar veikt un, kamēr nebūs finansēšanas reformas, nekā nebūs. Arī algu nebūs,” teica Ražuks.
Patlaban ārstu darba samaksas likme ir aptuveni 5 eiro, bet vecmāšu – ap 3 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Vairāku slimnīcu dzemdību speciālisti brīdinājuši par nozares sabrukumu zemo algu dēļ.
„Šādu darbinieku, mediķu ir tūkstošiem, kas strādā ķirurģijā, neatliekamajā palīdzībā, visur citur, kur vien ir iespējams. Šie cilvēki vienkārši bija pietiekami drosmīgi, lai beidzot pateiktu tā, kā tas ir, ka viņi nevar vairs,” teica Ražuks.
Dzemdību palīdzības sniedzēju neapmierinātība ar zemo atalgojumu ir pamatota, atzīst Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Apakškomisijas deputāti par mediķu atalgojuma problēmām iepriekš neesot zinājuši.
„Nevar būt informēts par visiem jautājumiem, kamēr tas netiek pacelts dienaskārtībā kā problēma. Liekas, ka viss ir pienācīgi, bet nekad neienāk prātā, ka iestāde, kas šo sadali veic, ir ierēķinājuši, ka ārstu-dzemdību speciālistu un vecmāšu darbs tur ir novērtēts ar tik zemu procentu. Es saprotu, ka tur ir vēl visi citi izdevumi, bet tas nav normāli,” teica Parādnieks.
Viņš jau pagājušajā nedēļā esot apspriedis situāciju ar veselības ministri Andu Čakšu. Deputāti došot laiku Veselības ministrijai tikt skaidrībā par iespējamiem risinājumiem.
„Ja gadījumā tas jautājums netiks pašā saknē atrisināts ar pozitīvu rezultātu un sistēmiski, tad arī Demogrāfijas lietu apakškomisijā mēs varam šo jautājumu skatīt. Šobrīd es paļaujos uz to, ka veselības ministre zinās, kā šo lietu pareizi sakārtot. Es parēķināju, ka pēc tās likmes dzemdību speciālistu algas ir zem 900 eiro. Tas nav nopietni,” viņš teica.
Pagaidām rodoties iespaids, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar to, kā slimnīcu vadība sadala par pakalpojumiem saņemto samaksu no valsts, sprieda Parādnieks.
No šā gada oficiālais tarifs par dzemdību palīdzības sniegšanu fizioloģisku dzemdību gadījumos ir palielināts par 52 eiro, bet par ķeizargriezienu – par 56 eiro. Tomēr ārstu-dzemdību speciālistu atalgojuma likme pieaugusi vien par aptuveni 10 līdz 15 centiem stundā.
Jau ziņots, ka veselības ministre Anda Čakša atzīst - zems atalgojums veselības aprūpes jomā ir aktuāla problēma, jo uz cilvēkresursu rēķina ir taupīts ilgstoši, un bez papildu naudas algām sistēmu nevarēs sakārtot. Lai sakārtotu atalgojumu veselības aprūpē, gadā nepieciešami papildu 150 miljoni eiro, un ministre uzsvēra, ka tā būs viņas prioritāte, bet šobrīd viņa neredz, kur iegūt šos līdzekļus šogad.
Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vecmātes un jaundzimušo ārsti 20.februārī, iesniedza protestu savai priekšniecībai un veselības ministrei Andai Čakšai, atsakoties turpināt pieņemt dzemdības par tik zemu atalgojumu. Stradiņa slimnīcā tas ir vēl mazāks nekā Rīgas Dzemdību namā, kur vecmātes un ārsti neapmierinātību ar zemo atalgojumu pauda jau iepriekš. Viņiem pievienojās arī Liepājas reģionālās slimnīcas ārsti - dzemdību speciālisti.
Pēc vecmāšu un ārstu sūdzībām par nepietiekamo atalgojumu veselības ministre Anda Čakša secinājusi, ka ne Rīgas Dzemdību namā, ne "stradiņos" ārsti nav saņēmuši algā paredzēto pieaugumu, lai gan tieši ar šādu mērķi dzemdību tarifs šogad palielināts par 50 eiro. Un, ja slimnīcu valdes to nespēj izdarīt, atalgojumam paredzēto summu nāksies iezīmēt valstij.
