Sadaļas Sadaļas

Panorāma

E. Krūmiņa kritizē ieceri valsts kontroliera amatā iecelt R. Irkli

Panorāma

Jau vasarā pasaule redzēs vakcīnas ietekmi

Reģionu reforma nonāk Satversmes tiesā

Debates Satversmes tiesā: Sūdzības balstītas neticībā novadu reformas mērķiem

Satversmes tiesa (ST) trešdien, 13. janvārī, sāka skatīt pirmo lietu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lai vērtētu Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam un Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam. Šajā sēdē izteikties paguva abu novadu pārstāvji un Saeimas pārstāvis advokāts Lauris Liepa.  

ĪSUMĀ:

  • Satversmes tiesa sāka skatīt pirmo lietu par novadu reformu.
  • ST vērtē Ikšķiles pievienošanu Ogres novadam un Skultes pievienošanu Saulkrastiem.
  • Ikšķiles pārstāvis: Novadu reformai nav formulēts mērķis.  
  • Ikšķiles pārstāvis: Konsultācijas ar pašvaldībām nenotika.
  • Limbažu pārstāvis: Skultes nodalīšana rada bažas par Limbažu finansiālo varēšanu. 
  • Gan Ikšķile, gan Limbaži arī kritizējuši reformas izskatīšanu e-Saeimas platformā.  
  • Saeimas pārstāvis: Jautājumu izcelsme ir neticībā, kāda izskatīsies jaunā karte.
  • Lietas izskatīšana turpināsies 20. janvārī.

Ikšķiles novads, kas ļoti nevēlējās tikt pievienots Ogrei, jau no pirmās dienas bija starp skaļākajiem un niknākajiem administratīvi teritoriālās reformas pretiniekiem.

Savukārt Limbaži bija viena no retajām pašvaldībām, kas sākotnēji atbalstīja toreizējā ministra Jura Pūces piedāvājumu. Taču, reformai nonākot Saeimā, deputāti izlēma atņem Limbažiem Skultes pagastu, lai izveidotu Saulkrastu novadu. Tādēļ arī Limbaži kopā ar Ikšķili bija starp pirmajām pašvaldībām, kas iesniedza sūdzību Satversmes tiesā.

Abas pašvaldības uzskata – reforma īstenota neatbilstoši Satversmei un Eiropas pašvaldību hartai un nav notikusi pietiekama konsultēšanās ar novadu iedzīvotājiem un vietvarām. 

Atkārtojot un papildinot iepriekš Saeimā dzirdētos argumentus par administratīvi teritoriālās reformas lēmumu strīdīgo dabu, trešdien iebildumus par Ikšķiles un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam pamatoja advokāts Matīss Šķiņķis.

Debates Satversmes tiesā: Sūdzības balstītas neticībā novadu reformas mērķiemJānis Kincis

“Pirmkārt, skaidri un precīzi nebija definēts, kāds ir administratīvi teritoriālās reformas mērķis, un, otrkārt, nebija lēmuma par kritērijiem, ar kuriem šis mērķis ir sasniedzams. Konsultācijas ar pašvaldībām prasītajā stadijā tā arī nekad nenotika. Mūsuprāt, ir skaidrs, ka viena neprotokolēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prezentācija, kas notika Ogrē, ne pēc satura, ne formas nav konsultēšanās Eiropas Vietējo pašvaldību hartas izpratnē, kā bija likumdevēja uzdevums 2019. gada 21. marta lēmumā,” norādīja Šķiņķis.

Ikšķiles pārstāvis uzsvēra, ka Ikšķiles novads bijis turīgs un pašpietiekams, ir viena no 11 pašvaldībām Latvijā, kas dotē vairumu pārējo vietvaru.

Turklāt tik nelielās pašvaldībās kā līdzšinējā Ikšķiles novadā iedzīvotāji vislabāk zina lokālās vajadzības.

Savukārt Skultes pagasta plānotā nodalīšana no Limbažu novada un pievienošana Saulkrastu novadam rada bažas par Limbažu novada turpmāko finansiālo varēšanu, uzsvēra tā pārstāvis tiesā advokāts Artis Stucka atbildē Satversmes tiesas tiesnesim Jānim Neimanim.

 - Vai jums nešķiet, ka Skultes pagasta pievienošana pie Saulkrastu novada to stiprinās un vienlaikus būtiski nevājinās Limbažu novada pastāvēšanu?”

- Limbažu novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir dotācijas saņēmējs. Saulkrasti ir maksātājs, un jau tagad ir pašpietiekama pašvaldība. Pieliekot Skultes pagastu Saulkrastiem, Limbažiem vēl vairāk atņem finanses.

Stucka skaidroja, ka Skultes pagasts bijis būtisks pienesums Limbažu novadam ar iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa iemaksām, ko neatsver likumā paredzētais plāns Limbažu novadam pievienot Salacgrīvas un Alojas novadu.

Gan Ikšķiles, gan Limbažu pārstāvji pieteikumā Satversmes tiesā arī kritizējuši novadu reformas izskatīšanas procesu un to, ka debašu iespējas būtiski ietekmēja sēžu norise e-Saeimas platformā.

Uz to viņi saņēma pretjautājumu, vai ietekmētas viņu iespējas izteikties trešdien attālinātajā Satversmes tiesas sēdē.

Saeimas pārstāvis tiesā advokāts Lauris Liepa argumentēja, ka novadu reformas pamatojums bijis jau pašā sākumā un Saeimas darbs organizēts atbilstoši arī iepriekš Satversmes tiesā lemtajam.

„Šo jautājumu izcelsme ir tajā neticībā vai pārpratumā par to, kāda izskatīsies jaunā Latvijas novadu karte. Kā tas izriet no Satversmes tiesas prakses, lēmējinstitūcijām ir atstājama ievērojama rīcības brīvība, kas īstenojama, ievērojot sabiedrības intereses,” sacīja Liepa.

“Saeima vēlētos uzsvērt, ka reforma ietekmē ne tikai atsevišķas pašvaldības. Tas ir visas valsts jautājums. Tādēļ skatīties, ko vienā novadā vai pagastā cilvēki skata, nav pamatoti. Šis jautājums ir jāvērtē caur visas sabiedrības kopējo interešu prizmu,” norādīja Liepa.

Lietas izskatīšana par Ikšķiles un Limbažu novadu sūdzībām turpināsies 20. janvārī.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko jāpagūst izskatīt līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt