Eksperimenta laikā kāds jaunietis Stacijas laukumā mēģināja uzrunāt garāmgājējus, cenšoties nonākt pie dīlera. Viņš uzrunāja divus garāmgājējus, kuri vizuāli šķita apreibinājušies:
Jaunietis: Kur var uzpīpēt kaut ko dabūt? “Spaisikus”?
Garāmgājēji: Visur ciet ir!
Jaunietis: Kā ciet?
Garāmgājēji: Visu aizvēra. Viss ciet.
Jaunietis: Uz ielām nekur netirgo?
Garāmgājēji: Tirgo, bet es pagaidām nezinu cilvēkus, kuri... Atstāj ciparus, es tev pēc pusstundas pārzvanīšu!
Jaunietis: Ok, tad uzzvani!
Garāmgājēji: Nebūs tik lēti vairs.
Jaunietis: Nekas, paņemšu!
Pēc pusstundas jaunietis pats zvana jauniegūtajiem paziņām:
Jaunietis: Čau, kā tur paliek? Tu atnesīsi? Varēsi kaut ko dabūt?
Vīrietis: Jā, jā, jā! Tūlīt! Pagaidi mazlietiņ! Tūlīt būs!
Jaunietis: Es gaidu, man bišku jāsteidzas! Cik minūtes vēl?
Vīrietis: Tūlīt! Minūtes 10 – 15, būšu centrā.”
Pēc desmit minūtēm jaunietis satiek vīriešus, kuri solījuši sagādāt “spaisu”. Taču atkal nekā. Jau pēc brīža viņi uz telefona zvanu vairs neatbild.
Jaunietis dodas pie kāda cita nejauši satikta garāmgājēja:
Jaunietis: Te uz ielām kaut kur nevar dabūt “spaisu”?
Garāmgājējs: “Spaisu”? Tev “Spaisu” vajag?
Jaunietis: Jā, vajadzētu!
Garāmgājējs: Cik tev vajag?
Jaunietis: Bišku, tikai tā uzpīpēt.
Garāmgājējs: Ir, uz trīs eiro es tev varu iedot.
Jaunietis: Pa trīs eiro? Jā. Atnes!
Garāmgājējs: Malā aizejam! Ejam tur pie "Fēniksa”!”
Pēc brīža vīrietis, kurš sevi sauc par Mārtiņu, atgriežas ar “spaisa” maisiņu. Izskatās, ka viņu nebiedē nonākšana aiz restēm. Viņš saka, ka tagad "spaisu" varēs iegādāties tikai "no rokām".
Vēlāk – vakarā jaunietis šajā rajonā satiek vēl kādus nepazīstamus cilvēkus, kuri paši viņam piedāvā nopirkt “spaisu”.
Pat ja ielās vairs neredzam rindas pie jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietām, tas nebūt nenozīmē, ka cīņa pret tirgoņiem ir uzvarēta. Var pieļaut, ka no šīm vielām atkarīgo skaits varētu būt iespaidīgs. Dienu pirms Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, “De facto” uzskaitīja, cik cilvēku iepērkas vienā no šīm “spaisa” bodītēm.
Iepretim Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolai, Āgenskalnā atradās viena no jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietām. Pirmais pircējs pulksten 8:13. Jauns puisis uz riteņa. Nopircis devu, aizbrauca. Taču drīz vien viņam sekoja citi. No rīta – vidēji septiņi pircēji stundā. Aktīvākā rosība ap veikalu noritēja pirms pusdienlaika. Varēja novērot, ka daži jaunieši pie lodziņa atgriežas vairākkārt. Starp pircējiem bija arī solīdi ģērbušās sievietes. Pulksten 18:30 “De facto” pamanīja, iespējams, pašu jaunāko šīs dienas “spaisa” tirgotavas klientu. Pulksten 21:22 bija pēdējais klients, kuram šajā vakarā pārdeva “legālās narkotikas”. Vēlāk lodziņu vairs neviens neatvēra. Taču pircēji turpināja nākt.
Ja līdz pulksten 21:22 kopumā devu bija saņēmis 81 cilvēks, bešā palika vēl 15. Kopumā dienas laikā – 104 klienti.
