Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzsver, ka Krievija pret Latviju izvērš ideoloģisku propagandas karu. „Krievija cenšas iejaukties ar dažādiem paziņojumiem, un šie riski kļūs lielāki 2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti (..) Mūs satrauc arī Lietuvas [iepriekš kā ES prezidējošās valsts] teiktais (..) Viņi pieredzēja, kāda bija vēlme ietekmēt viņu tēlu ārvalstīs,” norāda Mūrniece.
Savukārt mediju eksperte un Latvijas Universitātes pasniedzēja Inta Brikše pauda, ka mūsdienās nav iespējams izolēties no kāda medija, jo Latvija nav noslēgta no pārējās pasaules. „Ir jārēķinās, ka mēs neesam vieni šajā pasaulē, un jārēķinās, ka sasniedzamība ir globāla,” norādīja Brikše.
Viņa skaidroja, ka ir vairāki faktori, kas mudina iedzīvotājus patērēt medijus krievu valodā. „Cilvēkus interesē notikumi tur, kur es dzīvoju, kur es esmu. Šajā ziņā Latvijas medijiem globālas konkurences nav (..) Šeit ir liela daļa, kuras mājas valoda ir krievu valoda, nevis latviešu valoda, tāpēc viņi ērtības labad izvēlēsies kanālus krievu valodā. Viņiem ir daudzas saites ar krieviem, tāpēc viņus interesē Krievija, un trešais, vienmēr neizbēgami, ka tur būs liela izklaides paka. Protams, ka tas būs pievilcīgi.” Ne vienmēr ir „jāsatraucas par to, ko teicis [Krievijas ārlietu ministrs Sergejs] Lavrovs,” sacīja Brikše.
Mūrniece gan norādīja, „ja pieņem, ka televīzija ir logs uz pasauli, tad viņu ministrs ir Lavrovs (..) Ir vērsta propaganda uz Latviju. Mēs to nevaram noliegt (..) Propagandas uzbrukumi pret mums reāli pastāv,” teica Mūrniece.
Brikše gan uz to norādīja, ka „pilnīgi visas valstis nodarbojas ar propagandu. Bet jautājums ir par pašcieņu – kā mēs uz to reaģējam”.
Mani patiešām pārsteidz, kā mēs publiskajā telpā risinām šos jautājumus. Tā, it kā mēs būtu Sahalīnā, nevis Eiropas Savienībā,” sacīja pasniedzēja.
Beigās gan abas speciālistes vienojās, ka politiķiem būtu jāsniedz tieša atbilde Latvijas iedzīvotājiem uz jebkādiem Krievijas politiķu ieteikumiem. Piemēram, attiecībā uz neseno Lavrova izteikumu, ka Latvijā vajadzētu atvērt Krievijas finansētas skolas, kas darbotos pēc Krievijas standartiem.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Aija Dulevska piebilda, ka Krievijas kanālus nereti pārdod lielās „kanālu pakās” un izplatītājiem, kā arī skatītājiem nav iespējams atteikties no Krievijas kanāliem. Toties „Lattelecom” juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis pauda, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti saturā latviešu valodā un Latvijā veidotās programmas latviešu valodā gūst lielu atsaucību. „Skatītāji bieži vien ir gatavi piedot kaut kādas kvalitātes nianses, jo tie stāsta par viņus interesējušiem jautājumiem, jo tas atbilst tam, kas notiek apkārt, atbilst viņu vērtību sistēmai,” skaidroja Meisītis, kā piemērus piedāvājot Dziesmu svētku kanālu un „Satori” kanālu.
Viņš uzsver, ka vietējiem kanāliem, kas aizvien ir līderi Latvijā, ir jāmācās uzrunāt Latvijas iedzīvotājus, tostarp, krievu valodā runājošos.
Kā zināms, Latvijā translē vairāki Krievijas kanāli vai kanāli ar Krievijas mediju saturu, piemēram, Pirmais Baltijas kanāls, RTR un citi.
