Daugavpils Universitātē sadarbībā ar organizāciju „Anti-trafficking” no Zviedrijas četru dienu garumā norisināsies aktivitātes par tēmu „Nē – cilvēktirdzniecībai”. Tostarp būs iespējams arī apskatīt izstādi “No sapņa līdz murgam”, kas vēsta to cilvēku stāstus, kuri ir piedzīvojuši cilvēktirdzniecības sūro realitāti, taču spējuši veiksmīgi no tās izkļūt.
„Pusmiljons cilvēku gadā tiek aizvesti uz piespiedu darba vietām Eiropā. Ja jūs zināt manipulācijas ceļu, ja jūs zināt, kādas metodes tiek pielietotas, tad ir viegli redzēt tam cauri un saprast, ka tas nav īsts piedāvājums,” norāda „Anti-trafficking” veidotās izstādes autors un kurators Svens Gunnars Lidēns.
Šobrīd cilvēktirdzniecībā parādās arvien jaunas upuru piesaistes jeb rekrutēšanas formas. Galvenā no tām ir darba piedāvājumi ārzemēs.
Projektā „Anti-traffiking” iesaistītie kolēģi no Moldovas atzīst, ka Moldova šobrīd cikvēktirdzniecības kartē ir viena no tām valstīm, no kurienes lielākoties izved sievietes un tālāk tās nonāk prostitūcijā.
„Diemžēl pēdējo 17 gadu laikā Moldova ir kļuvusi par vienu no valstīm ar visaugstāko cilvēktirdzniecības rādītāju. Sievietes un arī jauniešus rekrutē, piedāvājot darbu Eiropā, kas rezultējas ar ekspluatāciju pornobiznesā un prostitūcijā, un šis process notiek tieši Eiropā,” uzsver „Anti-traffiking” projekta līderis Sergejs Mihailovs.
Lai gan varētu šķist, ka Latvija ir to valstu vidū, kurā par cilvēktirdzniecības problēmām nav īpaši jāsatraucas, Eiropas Savienības oficiālā statistika liecina, ka gada laikā no cilvēktirdzniecības Latvijā cieš ap simts cilvēku. Lielākā daļa no viņiem ir jaunāki par 15 gadiem un pakļauti prostitūcijai vai piespiedu darbam Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Kiprā, Nīderlandē, Vācijā un citās valstīs. Speciālisti uzsver: realitāte ir vēl skarbāka.
„Ļoti bieži tāpat kā ar narkotikām, tāpat ar cilvēktirdzniecību – informācija, statistika ne vienmēr parāda problēmu. Tā ir ļoti bieži slepena informācija. Parasti cilvēki slēpj, bet, kad bija ideja atvērt centru – tad saka tā, cilvēki baidās pat griezties pēc tā, kas viņiem bija, tāda diemžēl situācija,” stāsta Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās psiholoģijas katedras docente Tatjana Uzole.
Uzole piebilst, ka Latvijā cilvēki izvairās runāt par šādām tēmām, vēl jo vairāk – jūtas neērti, pat ja tiem lūdz vienkārši aprakstīt izstādē redzēto.
Tas vēlreiz pierāda, ka informācijas par šāda veida problēmām ir krietni par maz.
„Es neesmu īsti daudz redzējusi ne šādas izstādes, ne kādas lekcijas par tādām problēmām. Varbūt tāpēc cilvēki arī nemaz nedomā to, ka tas ir kaut kas starp mums, un viņi nekur par šo nedzird,” uzskata Daugavpils Universitātes studente Eva.
„Es neesmu saskārusies ar šādu informāciju, tāpēc es ieteiktu varbūt vairāk informēt cilvēkus par šādām briesmām un šādām izdarībām,” uzsver Daugavpils Universitātes studente Diāna.
Izstādes veidotāji atgādina, ka katrs var pasargāt pats sevi no iekļūšanas cilvēktirdzniecības ķēdē. Pirmkārt, uzmanīgi pārbaudot visu pieejamo informāciju par šaubīgiem darba piedāvājumiem. Otrkārt, apzinoties savu vērtību, jo visbiežāk šīs manipulatīvās ķēdes pamatā ir tieši cilvēka psiholoģijas sagraušana un iegalvošana, ka vairāk par sava ķermeņa tirdzniecību cilvēks ne uz ko savā dzīvē nav spējīgs.
