Kopā ar vietējiem aktīvistiem Latvijas Radio žurnālistam, brienot pa Daugavgrīvas cietokšņa teritorijas garo zāli, 10 minūšu laikā izdodas pamanīt vismaz piecas svaigi raktas bedrītes. Šeit regulāri uzdarbojas mantrači. Aktīvistu biedrība „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" maija sākumā vērsās policijā, bet saņēma atteikumus no vairākām iestādēm, lai gan biedrības pārstāvji mantračus nofotografēja ar metāla detektoriem un lāpstām rokās.
Atkārtoti rakšanas gadījumi
Svētdien biedrības pārstāvji pamanīja jaunas izzagšanas pēdas. Svaigas, dziļas bedres teritorijas nomalē un pat izsistu caurumu senās baznīcas sienā. Par baznīcas demolēšanu īpaši sašutusi bija biedrības priekšsēdētāja Sandra Jakušonoka.
„Nu vienkārši kretīni. Kāpēc, kāpēc? Metālu izzagt no objekta, kas ir pareizticīgo baznīca sena, tas ir vispār...!" šausminās Sandra.
Vēsturnieks Edgars Engīzers izsauca policiju, kas laicīgi arī ieradās un apskatīja baznīcu. Tika secināts, ka notikusi kultūras pieminekļa bojāšana. Policija par šo gadījumu ir sākusi kriminālprocesu. Arī Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sākusi administratīvo lietvedību.
Biedrība uzskata, ka reakcija ir novēlota, jo Daugavgrīvas cietoksnī mantrači un metāla meklētāji uzdarbojas jau gadiem.
Pirms mēneša Sandra Jakušonoka ar ekskursijas grupu pamanīja aizdomīgu ļaužu bariņu, kas ar metāla detektoriem un lāpstām klaiņoja pa teritoriju. Cietoksnis ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, un šeit metāla detektorus lietot ir aizliegts. Biedrības loceklis Vladimirs sauca policiju.
„Mēs aizgājām apkārt, bet Volodja atdalījās un ļoti nikni sauca policiju, mēs viņus jau bijām rudenī šeit redzējuši ar detektoru, un „mīļi" gājām parunāt, sakot, ka te ir kultūras piemineklis un nedrīkst te to darīt," atminās Sandra.
Cietokšņa apsaimniekotājs neko nezin par zagļiem
Cietokšņa apsaimniekotājam „Aumeisteru muiža" nav informācijas, ka cietokšņa teritorijā uzdarbotos mantrači.
Biedrības uzņemtās bildes ar metāla detektoriem un lāpstām apsaimniekotājs neuzskata par īstām - cilvēki vienkārši pozējuši.
Toreiz policija lietu neierosināja, bet biedrība vērsās prokuratūrā. Atteica arī tā, jo nav iespējams noteikt postījumu apmēru. Tad biedrība sūdzējās arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris atklāj, ka apsekošanā nekas nozīmīgs netika atrasts.
„Protams, nevaram teikt, ka mēs visu teritoriju apsekojām, bet tās vietas, kuras mums likās aizdomīgas, un tās, kurās koalīcija bija fiksējusi cilvēkus ar metāla detektoriem, un , katrā ziņā, tas nav svaigs rakums, jo bija apaudzis ar pērno zāli. Šeit nevarētu runāt par kādiem postījumiem. Atrasties kādā teritorijā ar metāla detektoriem, tas nav aizliegts. Šeit ir, protams, daudzi strīdīgi un skaidrojami momenti," norāda Asaris.
Kā stāsta Asaris, pēc jaunajiem postījumiem inspekcija sākusi lietvedību, jo baznīcas bojāšana ir smags pārkāpums. Aktīvisti gan uzskata, ka tas bija jādara jau sen, jo arī zemē atrastie priekšmeti ir nozīmīga daļa no cietokšņa vērtības.
„Tas ir kultūras piemineklis, un, kā mēs zinām, kultūras mantojums ir ne tikai tas, ko var pārdot par kaut kādu noteiktu summu, bet arī visa vide," saka aktīvists un vēsturnieks Edgars.
Vaino arī apsargu
Biedrība ir pārliecināta, ka zagšanā piedalījās arī apsargs, jo tas draudzīgi atslēdzis vārtus, lai mantrači varētu atrastos priekšmetus iznest. Pats apsargs sarunā ar biedrību noliedz, ka būtu iesaistīts metāla zagšanā. Viņš nezina, kas cietoksnī notiek pa naktīm, kad to apsargā suns. Apsarga darba laiks esot no astoņiem līdz četriem dienā.
Pēc baznīcas demolēšanas apsaimniekotājs sola apsargu atlaist.
Daugavgrīvas cietokšņa vēsture ir 400 gadus gara, un vietējie iedzīvotāji to uzskata par svarīgu vēstures liecinieku. Tādēļ biedrība cer, ka vainīgos izdosies atrast, lai zagļi padomātu divreiz, pirms senā pieminekļa bojāšanas.
